No Maksātnespējas likuma 78. panta otrās daļas izriet, ka administratoram, sagatavojot un izsūtot kreditoru prasījumu reģistru, ir jānorāda kreditoru – fizisko personu – identifikācijas dati, t.i., vārds, uzvārds, personas kods. Elektroniskajā maksātnespējas uzskaites sistēmā, ievadot datus par kreditoriem – fiziskām personām, ir jānorāda arī to e-pasts.
Tāpat Maksātnespējas likuma normas paredz, ka kreditoru prasījumu reģistrā esošā informācija, kas satur kreditoru – fizisko personu identificējošus datus, tiek nosūtīta visiem kreditoriem, kā arī Maksātnespējas kontroles dienestam, tiesai, kura pasludinājusi attiecīgo maksātnespējas procesu, un parādnieka pārstāvim.
Secināms, ka likumdevējs ir izvērtējis Maksātnespējas likuma atbilstību datu aizsardzības prasībām, proti, kāda informācija par kreditoriem un maksātnespējas procesu ir pieejama procesā iesaistītajām personām, lai sasniegtu Maksātnespējas likuma mērķi.
Katrs kreditors ir saņēmējs Vispārīgās datu aizsardzības regulas izpratnē un saņem informāciju, t.sk. – citu kreditoru datus. Savukārt, ja kreditors izmanto saņemto informāciju citiem (nelikumīgiem) mērķiem – viņš kļūst par pārzini un atbild par datu aizsardzības noteikumu pārkāpumiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Tātad, neskatoties uz to, ka maksātnespējas administratora veiktā datu apstrāde konkrētajā gadījumā ir atbilstoša Datu regulai, informācijas saņēmēji (kreditori) konkrēto informāciju nevar izmantot citiem mērķiem, ja vien nav piemērojams kāds no Datu regulā noteiktajiem tiesiskajiem pamatiem.