2020. gada 20. martā tika pieņemts likums "Par valsts apdraudējuma un tāseku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību" (turpmāk - Likums),kas stājās spēkā 2020. gada 22. martā. Savukārt2020. gada 3. aprīlī tikapieņemti grozījumi Likumā, kas stājās spēkā 2020. gada 5. aprīlī. Ar minētajiem grozījumiemLikums tika papildināts tostarp ar 34. pantu.
Likuma 34. pantapirmajā daļā noteikts, ka ar Covid-19 izplatību saistītās ārkārtējās situācijaslaikā kreditoru sapulci maksātnespējas procesa ietvaros var noturēt arīattālināti. Kreditoru sapulces norises veidu nosaka maksātnespējas procesaadministrators (turpmāk - administrators), ievērojot lēmumā par ārkārtējāssituācijas izsludināšanu noteiktos pulcēšanās ierobežojumus. Savukārt šā pantaotrā daļa noteic, ka administrators, sasaucot kreditoru sapulci, nosaka vienuno šādiem dalības veidiem:
1) sapulces dalībnieki piedalās un balso sapulcē klātienē;
2) sapulces dalībnieki piedalās un balso sapulcē, izmantojotelektroniskos saziņas līdzekļus;
3) sapulces dalībnieki rakstveidā balsopar sapulces darba kārtībā iekļautajiem jautājumiem un savu balsojumu iesniedzvismaz iepriekšējā dienā pirms kreditoru sapulces norises dienas.
[1] Likumprojekta "Grozījumi likumā "Parvalsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā arCovid-19 izplatību" sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā)tika norādīts, ka Maksātnespējas likums paredz, ka kreditorusapulces norisinās klātienē. Kreditoru sapulcei Maksātnespējas likumā irnoteiktas būtiskas pilnvaras - administratora atlīdzības noteikšana,administratora atcelšanas ierosināšana, maksātnespējas procesa izdevumuatzīšana par pamatotiem, parādnieka mantas pārdošanas veidu(sk. Maksātnespējas likuma 115. panta 2.1daļu) vaipārdošanas termiņa pagarināšanu, kā arī turpmāko rīcību ar mantu, kas izslēgtano mantas padošanas plāna (sk. Maksātnespējas likuma111. panta septīto daļu). Vienlaikus, lai nodrošinātu lēmumu pieņemšanu,efektīvāk izmantotu procesā pieejamos līdzekļus, kā arī, lai, ievērojot Ministru kabineta 2020. gada12. marta rīkojumā Nr. 103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu"Covid-19 izplatības mazināšanai noteiktospulcēšanās aizliegumus vai ierobežojumus, izslēgtu nepieciešamībutikties klātienē, likumdevējs paredzēja regulējumu, atbilstoši kuram kreditorusapulces iespējams noturēt attālināti.
Attālinātai kreditoru sapulces nodrošināšanai tiek paredzēta iespējanoturēt kreditoru sapulces, izmantojot tos elektroniskos līdzekļus, kas ļauj pieslēgtiestiešsaistē, piemēram, Skype, Microsoft Teams, Zoom u.c.,tādējādi nodrošinot iespēju piedalīties un balsot pilnībā attālināti. Tāpattiek paredzēta iespēja kreditoriem noturēt kreditoru sapulces rakstveidā,iepriekš nosūtot darba kārtību un izlemjamos jautājumus, nosakot datumu, līdzkuram savs balsojums jāiesniedz rakstveidā. (Likumprojekta "Grozījumi likumā„Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiemsakarā ar Covid-19 izplatību” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums(anotācija).)
[2] Attiecībāuz gadījumu, kad administrators, sasaucot kreditoru sapulci, noteic, kasapulces dalībnieki piedalās un balso kreditoru sapulcē, izmantojotelektroniskos saziņas līdzekļus, norādām turpmāko.
[2.1] Maksātnespējas likuma 88. panta ceturtajā daļānoteikts, ka administrators ne vēlāk kā divas nedēļas pirms noteiktā kreditorusapulces datuma iesniedz pieteikumu atbildīgajai iestādei, kas veic ierakstusmaksātnespējas reģistrā; pieteikumā norāda kreditoru sapulces datumu, laiku unnorises vietas adresi. Ņemot vērā, ka Likumā tiekparedzēti tikai papildu veidi kreditoru sapulces organizēšanas formai, proti,netiek mainīts Maksātnespējas likumā nostiprinātais regulējums par kreditorusapulces būtību, secināms, ka administratoram ir pienākums rīkoties tāpat, jakreditoru sapulce tiktu rīkota klātienē. Līdz ar to administratoram irpienākums nodrošināt Maksātnespējas likumā noteikto pienākumu izpildi t.sk.,Maksātnespējas likuma 88. panta ceturtajā daļā noteikto termiņu.
[2.2] Gadījumā, jaadministrators, sasaucot kreditoru sapulci, noteic, ka sapulcesdalībnieki piedalās un balso kreditoru sapulcē, izmantojot elektroniskossaziņas līdzekļus, Maksātnespējas kontroles dienesta ieskatā pie norises vietasir jānorāda, ka kreditoru sapulce notiek tiešsaistē, izmantojot konkrētuprogrammatūru/platformu, piemēram, "Norises vieta: tiešsaiste, izmantojotplatformu ZOOM". Vienlaikus administratoram ir jānosūtakatram kreditoram precīzus pieslēgšanas rekvizītus (piemēram, uzkreditora/-u e-pasta adresi).
[2.3] Attiecībāuz kreditoru sapulces protokolasagatavošanu norādām, ka kreditoru sapulces forma (klātienē vai attālināti) neietekmēMaksātnespējas likuma 86. panta 11.-14. daļā noteiktā regulējumaievērošanu par kreditoru sapulču protokolēšanu. Līdz ar to kreditoru sapulcesvadītājs (administrators) nodrošina sapulces protokolēšanu un protokolasagatavošanu arī tad, ja tā notikusi tiešsaistes formā. ((Likumprojekta "Grozījumi likumā „Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija)) (Likumprojekta"Grozījumi likumā „Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas unpārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību” sākotnējās ietekmesnovērtējuma ziņojums (anotācija).)Līdz ar to administratoram ir pienākums sagatavot kreditoru sapulcesprotokolu dokumenta veidā, jo, neatkarīgi no kreditoru sapulces formas,kreditoru sapulces protokola sagatavošanai un iesniegšanai jāatbilstnormatīvajā regulējumā noteiktajām prasībām.
[3] Attiecībā uz gadījumu, kad administrators,sasaucot kreditoru sapulci, noteic, ka sapulces dalībnieki rakstveidā balsopar sapulces darba kārtībā iekļautajiem jautājumiem un savu balsojumu iesniedzvismaz iepriekšējā dienā pirms kreditoru sapulces norises dienas, norādāmturpmāko.
[3.1] Likumā tiek paredzēti tikai papildu veidikreditoru sapulces organizēšanas formai, proti, netiek mainīts Maksātnespējaslikumā nostiprinātais regulējums par kreditoru sapulces būtību. Līdz ar to secināms, ka administratoram ir pienākums nodrošinātMaksātnespējas likumā noteikto pienākumu izpildi t.sk., Maksātnespējas likuma88. panta ceturtajā daļa noteiktā termiņa ievērošanu un nepieciešamāsinformācijas norādīšanu. Vienlaikus administratoram ir pienākums norādītMaksātnespējas likuma 88. panta piektajā daļā minēto informāciju.
[3.2] Skaidrojošā vārdnīcā "tezaurs" ar terminu "protokols"saprot dokumentu,kurā ietverts sanāksmes, sēdes gaitas secīgs pieraksts. Ņemot vērā minēto definējumu secināms, ka kreditoru sapulces protokolu ir iespējams sagatavot tikai tad, kadkreditoru sapulce ir norisinājusies. Administratoram, organizējot kreditorusapulci rakstveidā, ir pienākums (iespēju robežās) nodrošināt kreditoriem visunepieciešamo informāciju, kas attiecas uz konkrētu kreditoru sapulces norisi,lai kreditoriem pēc iepazīšanās ar kreditoru sapulces darba kārtībā iekļautajiemjautājumiem, būtu iespēja formulēt savu viedokli par kreditoru sapulces lēmumuprojektiem un paziņot par to administratoram vismaz iepriekšējā dienāpirms kreditoru sapulces norises dienas. Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Maksātnespējas likumā noteiktoregulējumu, administratoram ir pienākums informēt kreditorus par maksātnespējasprocesa norisi, neatkarīgi no kreditoru sapulces organizēšanas.
Maksātnespējas kontroles dienesta ieskatā administratoram,organizējot kreditoru sapulci rakstveidā, ir pienākums informēt kreditorus partās norisi, ievērojot Maksātnespējas likuma 88. panta ceturtajā daļānoteikto termiņu.
Attiecībā uz kreditoru balsu skaitīšanas procedūrunorādāms, ka kreditoru sapulces organizēšanas formaneietekmē Maksātnespējas likumā nostiprināto regulējumu par kreditoru balsuskaitīšanas procedūru, līdz ar to kreditoru balsis tiek skaitītas tādā pašākārtībā, ja kreditoru sapulce notiktu klātienē. Tādēļ Maksātnespējas kontrolesdienesta ieskatā rakstveida kreditoru sapulcē tiek skaitītas to kreditorubalsis, kuri savu balsojumu ir iesnieguši vismaz iepriekšējā dienā pirmskreditoru sapulces norises dienas, balsojot rakstveidā par kreditoru sapulcesdarba kārtībā iekļautajiem jautājumiem.
Vienlaikusvēršam uzmanību, ka gadījumā, ja kreditoru sapulce tiek rīkota klātienē vaiattālināti (Likuma 34. panta otrās daļas 2. punktā noteiktajākārtībā), un kreditors ir balsojis pirmssapulces (Likuma 34. panta otrās daļas 3. punktā noteiktajākārtībā), tas neliedz viņam ierastiesuz kreditoru sapulci klātienē vai piedalīties kreditoru sapulcē attālināti(izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus) un attiecīgi arī piedalītiesbalsošanā sapulcē. Šajā gadījumā kreditora iepriekš nodotais balsojums iranulējams, un vērā ņemams kreditoru sapulces laikā nodotais balsojums.
Attiecībā uz protokola parakstīšanasprocedūru norādām, ka Valsts prezidenta2020. gada 23. marta paziņojuma Nr. 8 3. punktā norādīts,ka juridiskaisformālisms kavē Satversmes mērķu īstenošanu, tādējādi administratoram, organizējot kreditoru sapulces protokolaparakstīšanas kārtību, minētais jāņem vērā.Tajā pašā laikā administratoram kā savas jomas speciālistam ir jāspējnodrošināt kreditoru sapulces protokola parakstīšanas iespēja. Vienlaikus, jakreditoram rodas šaubas par kreditoru balsu skaitīšanas procedūras ievērošanu,administratoram ir jāizsniedz kreditoram nepieciešamā informācija(Maksātnespējas likuma 6. panta 7. punkts un 81. pants), ievērojotEiropasParlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulu (ES) 2016/679 par fizisku personuaizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un arko atceļ Direktīvu 95/46/EK.
Vēršam uzmanību, ka atbilstošispēkā esošajam tiesiskajam regulējumam, administratoram tajos gadījumos, kadkreditoru sapulce norisinās attālināti, ir jāpārliecinās par kreditoru sapulcesdalībnieku pilnvarām un identitāti.
Informācija no lvportals.lv
Ministru kabineta noteikumos “Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība”, tāpat kā “Vadlīnijās dokumentu izstrādāšanai un noformēšanai” nav noteikts, ko rakstīt kā norises vietu attālinātas sapulces gadījumā. Tas nozīmē, ka protokolētājs var minēt, piemēram, ka sapulce noritēja attālinātā kārtībā videokonferences veidā.
Dokumenta izdošanas vietas nosaukums nepieder pie obligāto rekvizītu grupas. Tas ir rekvizīts, kas jāiekļauj normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos. Tātad, ja kādā normatīvajā aktā (tas visdrīzāk varētu būt iekšējais normatīvais dokuments) nav noteikts, ka šim rekvizītam ir jābūt, nebūs pārkāpums, ja izdošanas vieta netiks norādīta.
VSIA “Latvijas Vēstnesis” lietvedes un arhīva pārzines Sandras Dāves ieteikumi ir šādi:
1) ja protokolam ir nosaukums, tad nosaukumā vārda “sanāksme” vai “sapulce” vietā norādīt “videokonference”, piemēram “Vadības grupas 20.04.2020. videokonference”, kas norāda, ka norises vieta ir virtuālā vide, līdz ar to protokolā nav nepieciešams norādīt norises vietu;
2) ja protokolam neveido nosaukumu, tad protokolā kā sanāksmes norises vietas nosaukumu raksta vārdu “Videokonference”.