Paveiktais un nākotnesizaicinājumi
Droša uzņēmējdarbības vide
Atskatoties uz laika posmu, kas pagājis kopšmaksātnespējas jomas reformas uzsākšanas, šobrīd ir iespējams izdarītsecinājumus par paveikto un iezīmēt nākotnes izaicinājumus. Šajā rakstā tietiks aplūkoti no Maksātnespējas kontroles dienesta (turpmāk – MKD) kāmaksātnespējas politikas ieviesēja un uzraudzības iestādes skatpunkta.
Maksātnespējas jomai ir būtiska loma pievilcīgasbiznesa vides veidošanā, lai sekmētu komercdarbību un investīciju piesaisti.Maksātnespējas procedūras, tāpat kā, piemēram, komercsabiedrības dibināšanasprocess, nav atrautas no komercdarbības, bet ir tās sastāvdaļas. Tāmkomercdarbībā ir savs mērķis un uzdevumi – pirmkārt, veicināt dzīvotspējīguuzņēmumu, kas nonākuši finansiālās grūtības, atgriešanos ekonomiskajā apritē(tiesiskās aizsardzības process), un, otrkārt, nodrošināt saistību maksimāluizpildi, kā arī ekonomiski vērtīgo aktīvu ātru atgriešanos ekonomikā gadījumos,kad maksātspēju atjaunot nav iespējams (maksātnespējas process). Šīm procedūrāmir jāaizsargā uzņēmēju un kreditoru intereses. Īpaši aizsargājama personu grupauzņēmuma maksātnespējas gadījumā ir tā darbinieki. Nozīmīga loma šo personuinterešu aizsardzībā ir maksātnespējas procesa administratoram, tiesai, MKD untiesībaizsardzības iestādēm. Tomēr nenoliedzami tikpat nozīmīga lomamaksātnespējas procedūru efektivitātē ir arī paša parādnieka un kreditorugodprātīgai un aktīvai rīcībai.
Pēdējie gadi maksātnespējas jomā ir bijuši sevišķidinamiski. Valsts kontrole1 un Ārvalstu investoru padome Latvijā2nākušas klajā ar skaļiem secinājumiem par situāciju nozarē. Kā rezultāts ilgusgadus notikušām diskusijām starp ekspertiem, politiķiem un sabiedrību kopumā2016. gadā uzsākta apjomīga maksātnespējas nozares reforma.3 Reformaparedz kompleksu risinājumu kopumu maksātnespējas procedūru efektivitātes untiesiskuma celšanai, galvenos uzsvarus liekot uz administratoru profesijas unuzraudzības stiprināšanu. Atskatoties uz laika posmu, kas pagājis kopš reformasuzsākšanas, šobrīd ir iespējams izdarīt secinājumus4 par paveikto uniezīmēt nākotnes izaicinājumus. Šajā rakstā tie tiks aplūkoti no MKD kāmaksātnespējas politikas ieviesēja un uzraudzības iestādes skatpunkta.
Administratoru profesijas attīstība
Centrālo lomu maksātnespējas procesā ieņemadministrators – likumdevējs šo personu ir apveltījis ar plašām pilnvarāmrīkoties ar citām personām piederošu mantu. Līdz ar to ir būtiski, laiadministratoram būtu atbilstoša kvalifikācija, zināšanas, pieredze un personiskāskvalitātes, kas garantē ne vien efektīvu un prasmīgu konkrēta maksātnespējasprocesa norisi, bet sniedz paļāvību uz maksātnespējas procesu kā tiesībuinstitūtu vispār. Attiecīgs ir arī reformas izvirzītais apakšmērķis – veicināt,ka administratori ir kvalificēti un profesionāli speciālisti, kas efektīvipilda savus pienākumus un rūpējas par profesijas prestižu. Nolūkā sasniegt šomērķi ar grozījumiem Maksātnespējas likumā, kas stājās spēkā 2017. gada 6.janvārī, ir īstenoti vairāki pasākumi, kas saistīti gan ar administratoruprofesijas modeļa maiņu, gan uzraudzības stiprināšanu – ieviesta administratorudisciplināratbildība, reputācijas institūts, MKD dotas tiesības ierasties pieadministratora klātienes pārbaudē u.c. Tieši šajā maksātnespējas jomas sadaļāMKD ir vislielākā loma, un viennozīmīgi var secināt, ka reforma ir nesusiaugļus. Reformas uzsākšanas brīdī bija 312 administratori, šobrīd profesijā ir182 administratori. Administratoru skaita samazinājums nekad nav bijispašmērķis, tik krasam samazinājumam ir dažādi iemesli.
Iepriekš ar administratora amatu saistīti jautājumi –administratoru sertificēšana, ētikas jautājumi u.c. – bija nodotiadministratoru profesionālās organizācijas kompetencē. Līdz ar reformu šosjautājumus savā pārziņā ņēmusi valsts, nosakot, ka administratorus amatā ieceļMKD direktors pēc administratora eksāmena (sākotnējā) vai sertificētusadministratorus – pēc administratora kvalifikācijas eksāmena nokārtošanas;administratoriem ir ieviests regulārs kvalifikācijas eksāmens; izveidotsmehānisms, lai administratorus varētu uz noteiktu laiku atstādināt no amata vaiatcelt no amata.
Tāpat 2018. gadā norisinājās viens administratoraeksāmens personām, kuras vēlas iekļūt šajā profesijā. Lēmumi par atļauju kārtotminēto eksāmenu bija pieņemti attiecībā uz 26 personām. Administratora eksāmenunokārtoja astoņas personas, kuras tika ieceltas administratora amatā. Nākamaisadministratora eksāmens plānots 2020. gadā.
Vienlaikus jāuzsver, ka kvalifikācijas eksāmenanenokārtošana un brīvprātīga izvēle neturpināt praktizēt administratoraprofesijā nav vienīgie iemesli administratoru skaita samazinājumam. Normatīvaisregulējums paredz, ka administrators no profesijas ir jāizslēdz arī gadījumā,ja viņam nav nevainojama reputācija, tiesa administratoru ir atcēlusi nokonkrētu maksātnespējas procesu administrēšanas par normatīvo aktu pārkāpumiemvai ļaunprātīgu pilnvaru izmantošanu, administrators nav izpildījisdisciplinārsodu, ir sodīts par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu u.c.
Kopš reformas ieviešanas MKD vairākkārt ir lēmisjautājumu par disciplinārlietas ierosināšanas nepieciešamību pretadministratoriem, jo disciplināratbildība ir būtisks instruments, kas ļaujnodrošināt administratora atbilstību šīs profesijas standartiem.
Kopš disciplināratbildības institūta ieviešanasierosinātas desmit disciplinārlietas. Savukārt disciplinārlietu komisija arlēmumiem sešos gadījumos uzlika disciplinārsodu (četros gadījumos izteiktsrājiens, piemērojot naudas sodu, divos gadījumos izteikta piezīme); divosgadījumos administratoram izskaidroja rīcības nepareizību; divos gadījumosizbeidza disciplinārlietu.
Nebijis instruments administratoru profesijas prestižacelšanai ir prasība par nevainojamu reputāciju, kas izvirzīta ar mērķinepieļaut negodprātīgu personu nokļūšanu vai atrašanos administratora amatā.Tādējādi nevainojama reputācija administratoram ir jāsaglabā nepārtraukti, untās riski jebkuram administratoram var tikt vērtēti jebkurā brīdī, kadeksaminācijas komisijas rīcībā nonāk ziņas, kas varētu liecināt, ka personainav nevainojama reputācija. Administratora pamatuzdevums ir maksātnespējasprocesa efektīvas un likumīgas norises nodrošināšana, kas nav tukšadeklarācija. Līdz ar to administratoram jābūt lojālam primāri pret likumu,tostarp nepieļaujot iespējamos interešu konfliktus, un administrators nekādāgadījumā nedrīkst stādīt savas intereses pāri likumīga un efektīvamaksātnespējas procesa interesēm.
Maksātnespējas procesa efektivitāte lielā mērā iratkarīga no tā, cik efektīvi tiek veikta administratoru darbības uzraudzība.Maksātnespējas likums primāri administratoru uzraudzības funkcijas ir uzticējisMKD. Uzraudzības sakarā būtiski akcentēt divas lietas, kas administratoruuzraudzību pacēlušas ievērojami efektīvākā līmenī – pirmkārt, pārbaudesadministratoru prakses vietās un, otrkārt, tiesības pieprasīt kredītiestādēmmaksātnespējīgo komercsabiedrību kontu pārskatus.
Līdz pārbaužu instrumenta ieviešanai administratoruuzraudzība balstījās uz iesniegto sūdzību, administratora darbības pārskatu unpaskaidrojumu izvērtēšanu. Tomēr secinājums bija viens – šie instrumenti navpietiekami efektīvi gadījumos, kad operatīvi jāiegūst visaptveroša informācija,lai būtu iespējams atklāt pārkāpumus, kas balstīti uz sarežģītām shēmām. Šobrīdvairākās pārbaudēs konstatēts, ka formāli administratora rīcība atbilst tiesībunormām, bet faktiski tā veicina prettiesisku darbību veikšanu no administratoravai citu personu puses vai, piemēram, parādnieka pārvaldes institūciju locekļuprettiesiskas rīcības slēpšanu. Šādus secinājumus iespējams izdarīt tikai tad,kad pārbaudei pieejami visi administratora rīcībā esošie dokumenti, jo tie ļauj"uzzīmēt" lielo maksātnespējas procesa bildi, ko savos paskaidrojumosadministrators noteikti nesniegtu.
Biežāk konstatētie pārkāpumi saistīti ar nesamērīgāmun nepamatotām izmaksām, nepamatotu speciālistu pieaicināšanu, parādniekadarījumu neizvērtēšanu un ar to saistīto prasību necelšanu.
Pārbaužu instrumenta efektivitāti apliecina arī zināmatendence no administratoru puses – pēc paziņojuma par pārbaudes veikšanu vaiīsi pēc pašas pārbaudes vairāki administratori lūguši izbeigt amata darbību pēcpašu vēlēšanās. Vairākumā šādu gadījumu atklājušies būtiski pārkāpumi, kasbijuši par pamatu pat kriminālprocesa uzsākšanai. Piemēram, atklājies, kaadministrators no maksātnespējīgā subjekta piesavinājies ievērojamas naudassummas.
Kā uzraudzības iestāde redzam, ka pārbaudes irefektīvākais uzraudzības instruments, taču to kvalitatīva veikšana prasaievērojamu iestādes resursu, jo apstrādājamās informācijas apjoms ir milzīgs.Līdz ar to tuvākās nākotnes izaicinājums ir rast iespēju un nepieciešamosresursus, lai ar noteiktu regularitāti (piemēram, reizi divos vai trīs gados)tiktu pārbaudīta visu administratoru darbība.
Tāpat būtiski uzraudzības efektivitāti ir ietekmējušigrozījumi Kredītiestāžu likumā, kas stājās spēkā 2019. gada 29. jūnijā unparedz, ka MKD ir tiesības prasīt kredītiestādei maksātnespējīgās juridiskāspersonas konta izrakstu, lai izvērtētu administratora rīcību. Pirms šogrozījumu spēkā stāšanās lielā mērā nācās paļauties uz administratora sniegtoinformāciju un kontu izdrukām, taču nebija iespējams pārbaudīt to patiesumu.Iespējama bija situācija, ka administrators iesniedz izvērtēšanai pārskatustikai no dažiem, ne visiem kontiem. Šobrīd šādas iespējas noslēpt informācijuir izslēgtas. Minētā rezultātā daudz efektīvāk iespējams atklāt būtiskuspārkāpumus saistībā ar nepamatotu maksātnespējas procesa izmaksu radīšanu,saistībā ar parādnieka mantas atgūšanu un atsavināšanu, kas tiešā veidā ietekmēkreditoru prasījumu atgūstamību maksātnespējas procesā. Patlaban noris darbspie tā, lai iestādei šādas tiesības tiktu piešķirtas arī fizisko personumaksātnespējas procesu uzraudzības vajadzībām.
Vienlaikus, pilnveidojot administratoru darbībasuzraudzību un maksātnespējas procesu efektivitāti kopumā, būtiski apzināties,ka MKD uzraudzību īsteno kopā ar citām institūcijām – tiesu, Valsts policiju,Finanšu izlūkošanas dienestu, KNAB, Valsts ieņēmumu dienestu u.c. – atbilstoši katrasinstitūcijas kompetencei. Tāpēc kopējais uzraudzības rezultāts ir atkarīgs novisu institūciju efektīvas sadarbības.
Jāatzīmē, ka primāri administratora uzraudzību procesāveic kreditori, jo maksātnespējas process norit tieši viņu interesēs. Likumdevējskreditoriem piešķīris instrumentus, kā ietekmēt maksātnespējas procesa norisi –iespējas izteikt iebildumus par rīcību ar mantu, balsot par procesa izmaksām,kā arī iesniegt sūdzību MKD vai tiesā. Diemžēl praksē jāsaskaras ar gadījumiem,kad neizprotamu iemeslu dēļ kreditori ir apstiprinājuši ar procesā ieguldītodarbu nesamērīgas atlīdzības, akceptējuši nevajadzīgu speciālistu pieaicināšanuu.c. Līdz ar to nepieciešams informatīvs darbs, skaidrojot uzņēmējiem, ka katrsprocesā lieki iztērētais cents tieši samazina viņu iespējas atgūt līdzekļus.Iestāde ir piedalījusies Ekonomikas ministrijas, LIAA un ALTUM forumā"Valsts atbalsta biznesu" ar lekciju par kreditoru tiesībāmmaksātnespējas procesā, un plānots turpināt darbu pie šī jautājuma.
Nākamā perioda būtiskākais izaicinājums uzraudzībasjomā ir pilnveidot jau ieviesto uz risku izvērtējumu balstīto uzraudzībasmodeli tā, lai no apmēram 5000 maksātnespējas procesiem un tiesiskāsaizsardzības procesiem spētu identificēt tieši riskantākos, un koncentrēti vērstierobežoto iestādes resursu tieši uz šiem procesiem. Viens nopriekšnoteikumiem, lai to paveiktu, ir iespēja informāciju par maksātnespējasprocesiem iegūt automatizēti apstrādājamā veidā, kas ir uzsākts arElektroniskās maksātnespējas uzskaites sistēmas (turpmāk – EMUS) izveidi.
Parādnieka godprātīga rīcība
No 2015. gadā veiktās aptaujas5 rezultātiemizriet, ka saskaņā ar procesā iesaistīto personu viedokli, viens nobūtiskākajiem iemesliem, kas kavē atgūt pēc iespējas lielākus līdzekļusmaksātnespējas procedūrās, ir pašu parādnieku negodprātīga rīcība. Uz tonorādījuši gan administratori (77 %), gan tiesa (77 %), gan kreditori (70 %).Minēto apliecina arī MKD konstatētais, pildot savas funkcijas. Praksēnovērojams, piemēram, ka parādnieka pārstāvji nenodod administratoramdokumentus un mantu, nesniedz informāciju, neilgi pirms maksātnespējas procesapasludināšanas tiek mainīts valdes un īpašnieku sastāvs, parādnieka aktīvi tiekpārnesti uz citu komercsabiedrību vai pazūd, maksātnespējas procesā tiek iesniegtifiktīvi kreditoru prasījumi.
Minēto apliecina arī fakts, ka lielākā daļa MKDierosināto administratīvo pārkāpumu lietu par maksātnespējas procesa untiesiskās aizsardzības procesa noteikumu pārkāpšanu6 ir tieši pretparādnieka pārstāvjiem par dokumentu un mantas nenodošanu vai informācijasnesniegšanu administratoram.
Skatot administratīvā pārkāpuma lietas, samērā bieživar konstatēt, ka ar nolūku izvairīties no atbildības īsi pirms maksātnespējasprocesa pieteikuma iesniegšanas komercsabiedrībās tiek nomainīti valdeslocekļi, ieceļot valdē fiktīvus locekļus, kas bieži ir citu valstu pilsoņi vaipersonas bez noteiktas dzīvesvietas. Šīs personas parakstījušas formālusdokumentus par dokumentu un mantas pārņemšanu, tādējādi vēlāk uzņemoties ganadministratīvo, gan civiltiesisko atbildību. Tomēr šo fiktīvo valdes locekļumantiskais stāvoklis vienmēr ir tāds, ka piedziņas procesu pret viņām vērst navjēgas, jo tas nav samērojams ar laika un izmaksu resursu.
Lai izskaustu šādu negodprātīgu personu rīcību, MKD kāpapildsodu naudas sodam šīm personām atņem tiesības ieņemt amatuskomercsabiedrībās. Tas ir veiksmīgs preventīvs līdzeklis, lai uz noteiktu laikunegodprātīgas personas izslēgtu no komercdarbības vides.
Tāpat jāapzinās, ka šobrīd valstī kopumā lielākaisparādnieka aktīvu samazinājums uzņēmumos notiek vēl pirms maksātnespējasprocesa pasludināšanas, veicot prettiesiskus aktīvu atsavināšanas darījumus, kāarī noorganizējot uzņēmuma prettiesisku pāreju ar mērķi nobēdzināt parādniekavērtīgākos aktīvus, lai izvairītos no kreditoru saistību izpildes, tostarpnodokļu parādu nomaksas. Veicot pārbaudes administratoru prakses vietās unskatot sūdzības, redzams, ka pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas iriztukšoti parādnieka bankas konti, veikti neattaisnoti naudas pārskaitījumi,atsavināti parādnieka aktīvi – uzņēmums ir tīši novests līdz maksātnespējai.Šādos gadījumos administratoram ir pienākums vērsties tiesā untiesībaizsardzības iestādēs pret komercsabiedrības bijušajiem valdes locekļiem,lai piedzītu radītos zaudējumus un sauktu šīs personas pie kriminālatbildības.Tomēr bieži administrators šīs darbības kaut kādu iemeslu dēļ nav veicis vaiarī tās veikt ir apgrūtinoši, jo parasti uzņēmuma iztukšošanas gadījumā tampirms maksātnespējas procesa ir nomainīta arī valde. Attiecībā uzkriminālprocesiem vairumā gadījumu tie tiek izbeigti pierādījumu trūkuma dēļ.
Attiecībā uz fiktīviem kreditoru prasījumiemkonstatēts, ka parādnieka bijušie valdes locekļi izveido kreditoru prasījumus,lai nezaudētu kontroli pār uzņēmumu un tā mantu. Šīs problēmas risināšanai2018. gada 1. jūlijā stājās spēkā grozījumi Maksātnespējas likumā, kas paredzadministratora efektīvu rīcību ar viltotiem vai šķietami viltotiem dokumentiemun dod administratoram pamatu neatzīt jau pirmšķietami neīstu kreditoraprasījumu.
Diemžēl jāsecina, ka daļu no šādām krāpnieciskāmdarbībām nebūtu iespējams veikt arī bez administratora iesaistes. Tas atkārtotiapliecina nepieciešamību stiprināt gan procesa uzraudzību, gan tiesībaizsardzībasiestāžu kapacitāti un meklēt jaunus instrumentus, kā ierobežot iespējasnegodprātīgām personām "iziet pa sētas durvīm" bez jebkādasatbildības kreditoru priekšā. Tas ir nopietns izaicinājums nozaressakārtošanai, jo lielā mērā saistīts ar darbībām pirms maksātnespējas procesa,bet to sekas tiešā veidā atsaucas uz maksātnespējas procesu, un lielā daļāgadījumu ar maksātnespējas procesā pieejamajiem tiesiskajiem instrumentiem tāsnovērst nav iespējams.
Darbinieku tiesību ai sardzība
Maksātnespējas process gandrīz vienmēr nozīmēdarbinieku atlaišanu. Maksātnespējīgā uzņēmuma darbinieki ir īpaši prioritārakreditoru grupa, kuras kā mazāk ekonomiski aizsargātās grupas īpašo statusunosaka arī Latvijas uzņemtās starptautiskās saistības. Darbinieku interešuaizsardzība ir viens no svarīgākajiem MKD kompetences jautājumiem. Tas saistāsar darbinieku prasījumu apmierināšanu, ja sakarā ar darba devēja maksātnespējudarba devējs nav izpildījis savas saistības pret darbinieku, jo darbiniekuprasījumu garantiju fonda administrēšanu nodrošina MKD.
No darbinieku prasījumu garantiju fonda vidēji gadātiek apmierināti 1524 darbinieku prasījumi.
Darbinieku prasījumu apmierināšana ir smagnējsprocess, kas prasa ievērojamu darbu gan no MKD, gan no administratora. Regulārijāsaskaras ar to, ka maksātnespējīgajiem darba devējiem ir nesakārtotipersonāla un grāmatvedības dokumenti, kuru kvalitāte apgrūtina operatīvu lēmumupieņemšanu. Pašlaik aprēķini darbinieku prasījumu apmierināšanai tiek veikti uninformācija tiek apstrādāta manuāli, un lielāko laika resursu patēriņu radamanuāla datu ievade un apstrāde. Lai padarītu šo procesu efektīvāku un ātrākuun izvairītos no iespējamiem riskiem iestādes darba nepārtrauktībai,saskaroties ar lielu darbinieku prasījumu skaitu, šobrīd tiek strādāts pieprocesa integrēšanas Elektroniskajā maksātnespējas uzskaites sistēmā (turpmāk –EMUS), kur paredzēts izveidot automatizētu informācijas apstrādi un lēmumuģenerēšanu.
Elektroniskā maksātnespējas uzskaites sistēma
No 2018. gada vasaras darboties sākusi EMUS. Ar šoelektronisko sistēmu tiek pilnveidota gan uzraudzība, gan darbinieku prasījumuizskatīšanas procedūra, gan sabiedrības iesaiste maksātnespējas procesā. Tas irnozīmīgs un unikāls rīks visai maksātnespējas nozarei kopumā.
EMUS nodrošina administratoru darba vidi –administratori visu maksātnespējas procesa uzskaiti ved EMUS (izmaksas, līgumi,speciālisti, tiesvedības u.c. procesā veiktās darbības), kā arī EMUS kalpo paradministratoru lietvedības sistēmu. Līdz EMUS izveidei administratoriem nebijavienotas platformas un prasību maksātnespējas procesā veikto darbību uzskaitei,izņemot prasību vest lietvedību, kā arī prasību reizi ceturksnī iesniegt unkreditoriem nosūtīt administratora darbības pārskatu. Attiecībā uz lietvedību –katrs administrators to kārtoja sevis izvēlētā sistēmā, visbiežāk ekseļatabulā, tas neveidoja vienotu praksi un izpratni par lietvedības vešanasprasībām, kā arī prasīja no administratoriem gan administratīvos, gan finanšuresursus. Savukārt EMUS ir izveidota vienota lietvedības sistēma, kurā ērti varreģistrēt dokumentus, meklēt tos pēc dažādiem parametriem, turklāt kā valstsinformācijas sistēmas sastāvdaļa lietvedības sadaļa ir drošs datu un dokumentuglabāšanas veids.
Attiecībā uz procesā veiktajām darbībāmadministratoriem līdz šim vienkopus nebija jāveic veikto darbību uzskaite, untas neveicināja procesa caurskatāmību. Savukārt EMUS ir izveidotaadministratoru darba vide, kur administrators vada visu procesā būtiskoinformāciju – par izmaksām, tiesvedībām, līgumiem, pilnvarojumiem u.c. Līdz arto visa informācija par procesu ir ērti pieejama vienuviet un ērtiapstrādājama. Tāpat EMUS nodrošina administratora darbības pārskatu automātiskuģenerēšanu no administratora savadītajām ziņām par procesu. Turklāt jānorāda,ka pārskats EMUS tiek sagatavots reizi mēnesī un tajā ir pieejama daudz plašākaun skaidrojošāka informācija par procesu nekā iepriekš, līdz ar to kreditori irvairāk informēti par procesu un var aktīvāk sekot līdzi, lai process noritētulikumīgi un efektīvi.
Tāpat EMUS ir solis uz priekšu administratoruuzraudzībā. Lai efektīvi uzraudzītu administratoru darbību, ir nepieciešamaplaša informācija par maksātnespējas procesu, turklāt ērti apstrādājamā veidā.Līdz šim galvenais informācijas avots par administratora veiktajām darbībāmprocesā bija viņa darbības pārskats, bet tajā informācija nebija atšifrēta,tika norādītas tikai kopsummas, piemēram, nebija atšifrētas konkrētas izmaksupozīcijas u.tml. Ņemot vērā, ka EMUS tiek vadīta informācija par procesāveiktajām darbībām, MKD kā uzraugošajai iestādei ir iespējams detalizētiaplūkot procesā veiktās darbības, līgumslēdzējpuses u.c. bez informācijaspieprasījumiem administratoram.
Viens no reformas uzdevumiem saistīts aradministratoru ieteikšanas maksātnespējas procesā sistēmu, kā rezultātā no2019. gada 1. janvāra EMUS sasaistē ar tiesu informatīvo sistēmu ir iestrādātajauna rinda. Līdz ar to viena no būtiskākajām EMUS sastāvdaļām iradministratoru saraksta uzturēšana un nodošana tiesu informatīvajai sistēmai,kurā savukārt ir iestrādāts algoritms, kas pēc tiesneša pieprasījuma,izmantojot nejaušības principu, no EMUS esošā administratoru saraksta izvēlaskonkrētu administratora amata kandidātu konkrētam maksātnespējas procesam.Atšķirībā no iepriekšējās rindas sistēmas administratoru ieteikšana notiekpilnībā automatizēti, novēršot jebkādu cilvēciskā faktora ietekmi. Vienlaikusšāda rindas sistēma nākotnē iespējams ļaus optimizēt administratoru ieteikšanasprocesu, sašķirojot administratorus pēc viņu pieredzes, uzņēmuma lieluma utt.
EMUS ir MKD šī brīža lielākais izaicinājums. Sistēmair apjomīgs projekts, ko nācies īstenot īsā laika periodā. Taču tās piedāvātāsiespējas jau tagad liek saprast, ka ieguldītais darbs ir bijis tā vērts. Sistēmasattīstības vīzija paredz tās saslēgumu ar visām nozīmīgākajām valstsinformācijas sistēmām, lai EMUS pieejamie dati par maksātnespējas procesu būtuskatāmi kopsakarā ar citām tautsaimniecības nozarēm. Datu analīze ir svarīgspriekšnoteikums kvalitatīvam tiesību politikas veidošanas un likumdošanasprocesam. Grozot normatīvos aktus, ir svarīgi apzināties problēmu patiesoapjomu. Tāpēc jāvirzās uz to, lai informācijas apjoms, kas pieejams EMUS,papildus jau aprakstītajām pozitīvajām lietām nākotnē varētu kalpot arīkvalitatīvam likumdošanas procesam.
Savlaicīga finansiālo grūtību risināšana
Viens no būtiskākajiem maksātnespējas procedūruefektivitātes priekšnoteikumiem ir to savlaicīga uzsākšana – arī Maksātnespējaspolitikas attīstības pamatnostādnēs 2016.–2020. gadam un to īstenošanas plānā(turpmāk – Pamatnostādnes), balstoties uz faktiskās situācijas analīzi, kāproblēma ir identificēts apstāklis, ka uzņēmumi, sastopoties ar finansiālāmgrūtībām, tās nerisina savlaicīgi. Atbilstoši Pamatnostādnēm 2013. un 2014.gadā apmēram 50 % maksātnespējas procesu tika pabeigti, sastādot ziņojumu parmantas neesamību.7 Diemžēl arī turpmāko gadu rezultatīvie radītājiliecina, ka situācija šajā jautājumā nav uzlabojusies – apmēram 60 % gadījumumaksātnespējas subjekts ir bijis tā sauktais tukšais uzņēmums.8Ievērojamu tukšo uzņēmumu skaitu kā apstākli, kas kavē maksātnespējas sistēmasefektivitāti Latvijā, norāda arī Starptautiskais Valūtas fonds. Būtiskiatzīmēt, ka atbilstoši Starptautiskā Valūtas fonda secinājumiem viens no šādassituācijas iemesliem, iespējams, ir nepietiekama un novēlota reorganizācijas(sanācijas) procedūru izmantošana.9
Maksātnespējas likumā noteiktā procedūra parādniekamaksātspējas atjaunošanai – tiesiskās aizsardzības process (ārpustiesas tiesiskāsaizsardzības process) – paredz parādniekam iespēju tiesas aizsardzībāreorganizēt savu darbību un/vai restrukturēt parādu. Tiesiskās aizsardzībasprocess ir parādnieka brīvprātīga izvēle, ja viņam radušās vai tuvākajā laikāradīsies finansiālas grūtības un viņš objektīvi var turpināt saimnieciskodarbību. Vienlaikus tiesiskās aizsardzības process, kas ir tiesas uzraudzītāprocedūra, nebūt nav vienīgais veids, kā ir iespējams restrukturēt parādu.Parādu ārpustiesas restrukturizācija ir tiesiskās aizsardzības procesaalternatīva, ja starp parādnieku un kreditoru ir iespējams noslēgt savstarpējuvienošanos. Tās laikā parādnieks nebauda tiesas aizsardzību, tādēļ tas irbrīvprātīgs process no abām pusēm, bet līdz ar to nav saistīts ar papildu laikaun naudas līdzekļu ieguldījumu.
Neskatoties uz pieejamo tiesisko risinājumu klāstu, toizmantošanas efektivitāte ir ļoti zema.10 Šādai situācijai irvairāki iemesli, tostarp zināšanu trūkums un nepamatotas cerības, nonākotfinansiālās grūtībās, to atjaunot bez savlaicīgas un aktīvas rīcības, kā arīļaunprātīga rīcība, procesu izmantojot pretēji tā mērķim.
Nozīmīga loma minēto kavējošo faktoru novēršanasprocesā ir spēkā esošā regulējuma pārskatīšanai kontekstā ar Pārstrukturēšanasun maksātnespējas direktīvas11 prasību ieviešanu. Minētās direktīvasmērķis ir harmonizēt Eiropas Savienības dalībvalstu normatīvo regulējumuuzņēmumu restrukturizācijas jomā, kā arī nodrošināt agrīnās brīdināšanasmehānismu ieviešanu dalībvalstīs, ļaujot laicīgi identificēt finanšu riskus uzņēmumosun piemērot pasākumus to novēršanai.
Jāpievērš uzmanība, ka finansiālā stāvokļapasliktināšanās parasti ir pakāpenisks process un tā pazīmes var tiktkonstatētas jau agrīnajās stadijās. Ievērojot minēto, Pārstrukturēšanas unmaksātnespējas direktīva uzliek dalībvalstīm par pienākumu nodrošinātparādnieku piekļuvi vienam vai vairākiem agrīnās brīdināšanas rīkiem, ar kurupalīdzību būtu iespējams identificēt apstākļus (pazīmes), kas var liecināt pariespējamo maksātnespējas iestāšanos un signalizēt parādniekam par šiemapstākļiem, lai viņš varētu nekavējoties rīkoties.
Nobeigumā jānorāda, ka uzsāktā maksātnespējas nozaresreforma jau šobrīd nesusi acīmredzamus rezultātus. Vienlaikus tās ieviešanaiestādei sadarbībā ar citām iesaistītajām pusēm ļāvusi identificēt jaunusizaicinājumus. Esam gatavi pieņemt šos izaicinājumus un meklēt jaunusrisinājumus maksātnespējas nozares attīstībai.
© Maksātnespējas kontroles dienests
1. Valsts kontroles 2015. gada 3. marta revīzijasziņojums Nr. 2.4.1-5/2014 "Vai valstī īstenotā maksātnespējas politika irefektīva?". Pieejams: http://www.lrvk.gov.lv/uploads/reviziju-zinojumi/2014/2.4.1-5_2014/2.4.1-5_2014/revzin_mn_3mar2015.pdf
2. Ārvalstu investoru padomes Latvijā unauditorkompānijas "Deloitte" pētījums "Ļaunprātīgamaksātnespējas procesa riski Latvijā". Pieejams: https://www.ficil.lv/wp-content/uploads/2018/02/Deloitte_presentation.pdf
3. Maksātnespējas politikas attīstības pamatnostādnes2016.–2020. gadam un to īstenošanas plāns. Apstiprināts ar Ministru kabineta2016. gada 21. septembra rīkojumu Nr. 527 (turpmāk – Pamatnostādnes).
4. Informatīvais ziņojums par Maksātnespējas politikasattīstības pamatnostādņu 2016.–2020. gadam un to īstenošanas plāna īstenošanasstarpposma novērtējumu par laikposmu no 2016. gada līdz 2017. gadam. Pieejams:tap.mk.gov.lv › doc › TMzin_150719_MPAP.723.docx
5. Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDSveiktā aptauja "Uzskati par ar maksātnespējas procesu un tiesiskāsaizsardzības procesu saistītiem jautājumiem", 2015. Pieejama: https://www.tm.gov.lv › files ›Atskaite_TM_12_2015_ML
6. Ar grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumukodeksā (LAPK), kas stājās spēkā 2015. gada 1. janvārī Maksātnespējas kontrolesdienests pārņēmis kompetenci izskatīts LAPK 166.36 pantā noteiktāsadministratīvo pārkāpumu lietas.
7. Pamatnostādnes, 32.–33. lpp.
8. Maksātnespējas kontroles dienesta 2018. gadaziņojums. Pieejams: http://www.mkd.gov.lv/download/1158
9. Starptautiskā Valūtas fonda novērtējuma ziņojumspar maksātnespējas regulējumu Latvijā. Pieejams: https://www.tm.gov.lv/lv/aktualitates/tm-informacija-presei/pieejams-starptautiska-valutas-fonda-novertejumazinojums-par-maksatnespejas-regulejumu-latvija
10. Skat., piemēram, Pētījumu par tiesiskāsaizsardzības procesa efektivitāti. Pieejams: http://petijumi.mk.gov.lv/sites/default/files/title_file/Zinojums_Par_tiesiskas_aizsardzibas_procesa_efektivitati.pdf
11. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES)2019/1023 (2019. gada 20. jūnijs) par preventīvās pārstrukturēšanas regulējumu,parādsaistību dzēšanu un diskvalifikāciju un ar pārstrukturēšanu, maksātnespējuun parādsaistību dzēšanu saistīto procedūru efektivitātes palielināšanaspasākumiem.