2022. gada 15. martā tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere sasauca Maksātnespējas jautājumu konsultatīvo padomi, kurā Maksātnespējas kontroles dienesta direktore Inese Šteina iepazīstināja padomes locekļus ar Maksātnespējas kontroles dienesta ziņojumu par darbības rezultātiem 2022. gadā.
2022. gads salīdzinājumā ar 2021. gadu ir iezīmējies ar administratoru rīcībā konstatēto pārkāpumu un sūdzību par administratoru rīcību samazināšanos. Dati apliecina, ka Maksātnespējas kontroles dienesta īstenotā riskos balstītā uzraudzība ir efektīva un sniedz pozitīvu rezultātu attiecībā uz administratoru rīcības likumību. Uzlabojušies arī maksātnespējas procesa efektivitātes rādītāji - palielinājušies atgūstamības radītāji un samazinājušās maksātnespējas procesa izmaksas.
Maksātnespējas kontroles dienesta direktore Inese Šteina uzsvēra, ka administratoru un tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu rīcības atbilstība normatīvo aktu prasībām ir ievērojami uzlabojusies, pateicoties dienesta mērķtiecīgajam uzraudzības darbam. “2022. gadā puse no pārbaudēm noslēgtas ar rīcības nepareizības izskaidrošanu, izstrādāti daudzi informatīvie materiāli un organizēti vairāki informatīvie pasākumi, lai veicinātu administratoru un uzraugošo personu izpratni par likumīga un efektīva maksātnespējas procesa norisi.”
Tieslietu ministre pateicās konsultatīvās padomes sēdes dalībniekiem un atzinīgi novērtēja Maksātnespējas kontroles dienesta ieguldīto darbu jomas sakārtošanā. Iekšlietu ministrs Māris Kučinskis norādīja, ka par maksātnespējas jautājumiem pēdējā laikā ir dzirdams mazāk, un tas šajā gadījumā ir kompliments, jo maksātnespējas jomā ir ieguldīts liels darbs un par to sakāms paldies Maksātnespējas kontroles dienestam. Pateicību par veiksmīgu sadarbību izteica arī Valsts ieņēmumu dienesta pārstāve Santa Garanča un Latvijas Finanšu nozares asociācijas pārstāvis Edgars Pastars.
Sēdes dalībnieki bija vienisprātis, ka maksātnespējas joma attiecībā uz maksātnespējas procesa administratoru darbību ir ievērojami uzlabojusies, tomēr darbs jāturpina pie komercvides sakārtošanas. Kā būtiska problēma iezīmējās t.s. vienkāršotā likvidācija, jo tās ietvaros netiek izvērtēta uzņēmumu iepriekšējā darbība, kas rada noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un citu pretlikumīgu darbību riskus. Sevišķu uzmanību pievērsa lielajam bezmantas maksātnespējas procesu īpatsvaram. Sēdes dalībnieki norādīja, ka šīs jautājums jāpēta plašāk kopā ar citām atbildīgajām institūcijām. Statistikas dati apliecina, ka liela daļa uzņēmumu ilgstoši strādā ar negatīvu pašu kapitālu, un šajā kontekstā ir diskutējams jautājums par valdes atbildību.
Vienlaikus uzmanība tika vērsta uz nepieciešamību uzņēmējiem savlaicīgāk risināt finanšu grūtības. Bieži tiesiskās aizsardzības procesus izmanto novēloti, kad faktiski iestājusies maksātnespēja.
Padomes sēdē piedalījās pārstāvji no Ekonomikas ministrijas - Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktores vietniece Iveta Rubika, Finanšu ministrijas - ministra padomnieks nodokļu, muitas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos Kaspars Čerņeckis, Augstākās tiesas - senators Valerijs Maksimovs, Latvijas finanšu nozares asociācijas - vecākais juridiskais padomnieks Edgars Pastars, Valsts ieņēmumu dienesta - Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes direktore Santa Garanča, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes - priekšsēdētāja Iveta Kruka, Ārvalstu investoru padomes Latvijā Investīciju aizsardzības darba grupas - Alīna Mirošničenko, biedrības "Latvijas Maksātnespējas procesa administratoru asociācija" - Ieva Broka, Latvijas darba devēju konfederācijas tautsaimniecības - eksperte Inese Olafsone, Latvijas brīvo arodbiedrību savienības - jurists Kaspars Rācenājs un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras - valdes loceklis, politikas daļas direktors Jānis Lielpēteris.
