Fiziskās personas (turpmāk arī – parādnieks) maksātnespējas procesa mērķis ir pēc iespējas pilnīgāk apmierināt kreditoru prasījumus no parādnieka mantas un dot iespēju parādniekam, kura manta un ienākumi nav pietiekami visu saistību segšanai, tikt atbrīvotam no neizpildītajām saistībām un atjaunot maksātspēju. 

Ja fiziskā persona ir izpildījusi savu saistību dzēšanas plānu, atlikušās nesegtās parādsaistības pilnā apmērā tiek dzēstas, un kreditori zaudē prasījuma tiesības pret fizisko personu. 

 

Infografikas jeb īsumā par maksātnespējas procesu

Esi vērīgs, ja esi nonācis finansiālās grūtībās (28.07.2023.)

Lejuplādējot infografiku, būs iespējams palielināt tekstu un iepazīties ar papildinformāciju caur norādītajām aktīvajām saitēm.

ESI VĒRĪGS, JA ESI NONĀCIS FINANSIĀLĀS GRŪTĪBĀS

Nereti negodprātīgi juridisko pakalpojumu sniedzēji maldina finansiālās grūtībās nonākušas fiziskās personas par nosacījumiem un to iespējām saņemt atbrīvojumu no parādsaistībām.

Dažkārt parādniekiem piedāvā maksāt fiksētu summu par fiziskās personas maksātnespējas procesa "nokārtošanu", bet nemaksāt kreditoriem.

Ņem vērā, ka neviens juridisko pakalpojumu sniedzējs nevar garantēt sekmīgu (ar saistību dzēšanu) maksātnespējas procesa pabeigšanu!

 

PIRMS PIEKRĪTI PAKALPOJUMAM...

Iepazīsties ar visu informāciju un pieejamām atsauksmēm par iespējamo juridisko pakalpojumu sniedzēju.

Nesteidzies! Apdomā! Pakonsultējies!

Arī tad, ja piedāvājums tiek izteikts telefoniski, tev ir tiesības lūgt laiku pārdomām un līguma noteikumu iepazīšanai.

Pārliecinies, vai pakalpojumu sniedzēja mājaslapā vai sociālajās vietnēs ir sniegti pilnīgi dati par personu, kas veic saimniecisko darbību, proti, nosaukums, reģistrācijas numurs un saziņas informācija. Ja šādu ziņu nav, izvēlies citu pakalpojumu sniedzēju.

 

PIRMS PARAKSTI LĪGUMU - OBLIGĀTI TO IZLASI!

Pievērs uzmanību - vai tajā nav iekļauti noteikumi, kas ir pretrunā ar līgumslēdzēju pušu tiesiskās vienlīdzības principu un normatīvajiem aktiem.

Līgumos iekļautajai kompensācijai par līgumsaistību neizpildi galvenokārt ir jāpilda zaudējumu atlīdzināšanas funkcija.

Līgumsods 3% apmērā no parāda pamatsummas par maksājuma nokavējuma dienu ir neproporcionāli liels un uzskatāms par netaisnīgu līguma noteikumu.

Līgumā iekļauta šķīrējtiesas klauzula ir netaisnīgs līguma noteikums.

NETAISNĪGI LĪGUMA NOTEIKUMI NAV SPĒKĀ AR LĪGUMA NOSLĒGŠANAS BRĪDI!

Ar netaisnīgiem līguma noteikumiem iepazīsties Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6. pantā.

Neskaidrus un neprecīzus rakstveida līguma noteikumus tulko par labu patērētājam!

Vairāk informācijas - Patērētāju tiesību aizsardzības centra mājaslapā: https://www.ptac.gov.lv/lv/izlasi-pirms-paraksti-ligumu.

Atceries! Ja līgums slēgts telefoniski vai ar citu distances saziņas līdzekļu starpniecību, izmantojot organizētu pakalpojumu sniegšanas shēmu, tu vari izmantot atteikuma tiesības:

  • 14 dienu laikā;
  • nesniedzot nekādu pamatojumu, atkāpies no distances līguma veidā pasūtītā pakalpojuma;
  • nemaksājot nekādu kompensāciju

(Vairāk tīmekļvietnē https://www.ptac.gov.lv/lv/atteikuma-tiesibas).

Atgādinām, ka ir pieļaujams un atbalstāms, ka fiziskā persona maksātnespējas procesa pieteikumu sagatavo un iesniedz patstāvīgi, neizmantojot juridisko pakalpojumu sniedzējus.

LABĀKAIS VEIDS, KĀ PASARGĀT SEVI NO MALDINOŠIEM SOLĪJUMIEM - BŪT INFORMĒTAM PAR FIZISKĀS PERSONAS MAKSĀTNESPĒJAS PROCESA NORISI.

Plaša informācija par fiziskās personas maksātnespējas procesa norisi ir pieejama Maksātnespējas kontroles dienesta mājaslapā https://www.mkd.gov.lv/lv/fiziskas-personas-maksatnespejas-process. Turpat ir detalizēti skaidrots, kas nepieciešams, lai iesniegtu tiesā fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu.

Tieslietu ministrijas mājaslapā https://www.tm.gov.lv/lv/fiziskaspersonas-atbrivosana-no-paradsaistibam pieejama plaša informācija par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām, kas pieejama ierobežotākam personu lokam.

 

BŪTISKĀKAIS PAR FIZISKĀS PERSONAS MAKSĀTNESPĒJAS PROCESU

Lai iesniegtu maksātnespējas procesa pieteikumu, jārēķinās ar izmaksām:

  • DEPOZĪTS divu minimālo mēnešalgu apmērā;
  • VALSTS NODEVA par maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu.

 

Fiziskās personas maksātnespējas process sastāv no divām secīgām procedūrām:

  • BANKROTA PROCEDŪRA.

Bankrota procedūras laikā tiek realizēta visa parādnieka manta un līdzekļus no tās pārdošanas novirza kreditoru prasījumu apmierināšanai;

  • SAISTĪBU DZĒŠANAS PROCEDŪRA.

Saistību dzēšanas procedūras laikā parādniekam ir pienākums kreditoru prasījumu segšanai mēnesī novirzīt līdzekļus 1/3 apmērā no parādnieka ienākumiem pēc nodokļu samaksas, bet ne mazāk kā vienas 1/3 no vienas minimālās mēnešalgas mēnesī pirms nodokļu samaksas.

Tiesa var nepasludināt vai izbeigt fiziskās personas maksātnespējas procesu, ja kreditoriem sniegta nepatiesa informācija vai parādnieks kā citādi ir bijis negodprātīgs attiecībā uz savām finansiālām saistībām. Šādā gadījumā parādnieks atkāroti var iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu ne ātrāk kā gadu pēc tam, kad izbeigts sākotnējais maksātnespējas process.

Jāņem vērā, ka fiziskās personas maksātnespējas procesā tiesa un maksātnespējas procesa administrators vērtē parādnieka godprātību – vai parādnieks nav apzināti maldinājis kreditorus, vai savus ienākumus godprātīgi novirza kreditoru prasījumu segšanai, vai nav veiktas apzinātas darbības, lai kaitētu kreditoriem u.tml. Šādā kontekstā tiesa un administrators vērtē parādnieka veiktās darbības arī trīs gadus pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas.

Ne visas parādnieka saistības var tikt dzēstas arī pēc sekmīgi pabeigta maksātnespējas procesa. Netiek dzēsti uzturlīdzekļu parādi, administratīvie sodi un Krimināllikumā paredzētie sodi, kompensācija par nodarīto kaitējumu u.c.

JA ESI SASKĀRIES AR NEGODPRĀTĪGIEM JURIDISKO PAKALPOJUMU SNIEDZĒJIEM:

  • sazinies ar Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldi iespējamas krāpšanas gadījumā;
  • vērsies Patērētāju tiesību aizsardzības centrā gadījumos, ja ir aizdomas par netaisnīgiem līguma noteikumiem, juridisko pakalpojumu sniedzēja vietnē nav informācijas par pakalpojuma sniedzēju, neizdodas izmantot atteikuma tiesības vai arī ir aizdomas par maldinošu komercpraksi;
  • meklē palīdzību Datu valsts inspekcijā aizdomās par juridisko pakalpojumu sniedzēja pārkāpumu saistībā ar fiziskās personas datu prettiesisku iegūšanu.

 

Informāciju sagatavoja:

Tieslietu ministrija

Maksātnespējas kontroles dienests

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs

Valsts policija

 

 

FPMNP pietiekuma iesniegšana

Lejuplādējot infografiku, būs iespējams palielināt tekstu

FIZISKĀS PERSONAS MAKSĀTNESPĒJAS PROCESA PIETEIKUMA IESNIEGŠANA

Kurš iesniedz? PATS PARĀDNIEKS. Izņēmuma gadījumos - parādnieka aizbildnis vai aizgādnis.

Kur iesniedz? TIESĀ atbilstoši deklarētajai dzīvesvietai. Informācija par dzīvesvietai piekritīgās tiesas konkrēto adresi atrodama tīmekļvietnē www.tiesas.lv sadaļā "Tiesu darbības teritorija".

Kā iesniedz? KLĀTIENĒ tiesā vai TIEŠSAISTES sistēmā e-lieta.

Cik tas maksā? Valsts nodeva - 70 eiro. Depozīts - divu minimālo mēnešalgu apmērā. Sīkāka informācija par valsts nodevām portālā e-lieta.lv sadaļā “Pakalpojumi” – “Nodevu kalkulators”. Par depozītu - tīmekļvietnē www.mkd.gov.lv sadaļā "Depozīts".

PIETEIKUMĀ NORĀDA:   

  • apstākļus, kuru dēļ fiziskā persona nav spējīga izpildīt saistības. Piemēram, veselības problēmas, laulības šķiršana, algas samazinājums vai darba tiesisko attiecību uzteikums no darba devēja puses u.c.;
  • visas termiņā neizpildītās saistības un to summas:
  • summa pārsniedz 5000 eiro un to izpildes termiņš jau ir iestājies;
  • summa pārsniedz 10 000 eiro un to izpildes termiņš uz pieteikuma iesniegšanas brīdi vēl nav iestājies;
  •  visa to saistību kopējā summa, kuru izpildes termiņš iestāsies gada laikā.
  • parādnieka mantas sastāvu (nevis tā vērtību).

Tai skaitā parādnieka daļa laulāto kopīgajā mantā un citā kopīpašumā, apgrūtinājumi (piemēram, ķīla, hipotēka, uztura līgumi u.c.). Nav jānorāda pirmās nepieciešamības manta, kura lietojama ikdienā (piemēram, drēbes, mēbeles, sadzīves tehnika u. tml.);

  • vai maksātnespējas procesam piemērojami Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2015/848 noteikumi.

Piemēram, parādnieka īpašuma vai parādnieka otrās dzīvesvietas esamība citā Eiropas Savienības dalībvalstī;

  • parādnieka deklarēto dzīvesvietu, kas reģistrēta 3 mēnešus pirms maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanas tiesā, bet, ja tādas nav – faktiskā dzīvesvieta.

PIETEIKUMAM PIEVIENO:

- apliecinājuma dokumentu par depozīta samaksu:

- tiesas savā praksē bieži pieprasa iesniegt dokumentus no publiskiem reģistriem, lai varētu pārliecināties par pieteikumā norādīto ziņu patiesumu:

  • Valsts ieņēmumu dienesta izziņa par to, ka pieteicējs pēdējo 6 mēnešu laikā pirms maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas dienas tiesā ir Latvijas Republikas nodokļu maksātājs;
  • Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izziņa, kur atspoguļoti personas aktuālie ienākumi (pabalsti, pensija, veiktās sociālās iemaksas) pēdējo 6 mēnešu laikā un par laika periodu, kad nodibinātas pieteicēja saistības;
  • Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra izziņa par to, ka pieteicējs nav komercsabiedrības īpašnieks, individuālais komersants, personālsabiedrības biedrs, kapitāldaļu turētājs vai dibinātājs;
  • Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izziņa par personas deklarētās dzīvesvietas adresi, kas tai ir bijusi reģistrēta 3 mēnešus pirms pieteikuma iesniegšanas tiesā;
  • Zemesgrāmatu nodaļas vai Tiesu administrācijas izziņa, kā arī izdruka no Valsts vienotās datorizētas zemesgrāmatas, ja uz pieteikuma iesniegšanas brīdi uz pieteicēja vārda ir reģistrēts nekustamais īpašums;
  • VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" izziņa, ja uz pieteicēja vārda ir reģistrēti transportlīdzekļi, mazizmēra kuģošanas līdzekļi vai to uzkarināmie motori;
  • Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras izziņa, ja personai pieder traktortehnika un tās piekabes;
  • AS "Latvijas Centrālais depozitārijs" izziņa, ja uz pieteikuma iesniegšanas brīdi uz personas vārda ir/nav reģistrēti tai piederoši publiskā apgrozībā esoši vērtspapīri;
  • Līgumi vai to kopijas, kredītiestāžu brīdinājumi, zvērināta tiesu izpildītāja vēstules un izziņas, parādu piedzinēju paziņojumi u.c., kas apstiprina faktu, ka pieteicējam ir parādsaistības.

Ja parādniekam nav mantas, tas nav šķērslis maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanai.

Tiesa pārliecinās par pieteikumā minēto faktu esamību, bet pierādījumus pēc savas iniciatīvas nevāc. Pierādījumus nodrošina parādnieks.

Ja pieteikumu iesniedz parādnieks kopā ar savu laulāto vai ar personu, kura sastāv ar parādnieku radniecībā vai svainībā līdz otrajai pakāpei (ģimenes maksātnespējas procesa pieteikums), tad visa nepieciešamā informācija pieteikumā jānorāda par katru pieteicēju atsevišķi.

Rakstveida pierādījumu iesniegšana ir būtisks priekšnoteikums pieteikuma pieņemšanai un lietas ierosināšanai. Pretējā gadījumā, ja tiesnesis konstatē pieteikumā trūkumus, tad pieņem lēmumu par maksātnespējas procesa pieteikuma atstāšanu bez virzības, norādot trūkumu novēršanas termiņu.

Maksātnespējas kontroles dienests 2022

 

Infografika: Fiziskās personas maksātnespējas process soli pa solim

Lejuplādējot infografiku, būs iespējams palielināt tekstu: 

ĪSUMĀ PAR FIZISKĀS PERSONAS MAKSĀTNESPĒJAS PROCESU

NOSACĪJUMI, lai fiziskā persona uzsāktu maksātnespējas procesu :

  • persona ir pilngadīga;
  • pēdējo 6 mēnešu laikā ir bijusi Latvijas nodokļu maksātājs, bet nav individuālais komersants;
  • ir finansiālas grūtības;
  • parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš, kopā pārsniedz 5000 eiro, un nav iespēju tās nokārtot;
  • parādsaistības, kuru izpildes termiņš iestāsies gada laikā, kopā pārsniedz 10 000 eiro, un nebūs iespējams tās nokārtot.

Maksātnespējas procesu NEPIEMĒRO, ja persona:

  • 3 gadu laikā pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas ir sniegusi apzināti nepatiesu informāciju saviem kreditoriem;
  • kredīts izmantots līgumā neparedzētajiem mērķiem;
  • pēdējo 5 gadu laikā ir stājies spēkā nolēmums krimināllietā par izvairīšanos no nodokļu samaksas;
  • pēdējo 10 gadu laikā ir pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process un saistības ir dzēstas;
  • pēdējā gada laikā ir izbeigts fiziskās personas maksātnespējas process, nedzēšot saistības.

MAKSĀJUMI pieteikumam tiesā:

  • valsts nodeva 70 eiro;
  • depozīta iemaksa 2 minimālo mēnešalgu apmērā administratora atlīdzībai (ja procesu nepasludina – persona lūdz Maksātnespējas kontroles dienestu depozītu atmaksāt).

Maksātnespējas procesa UZSĀKŠANA:

  • persona pati pēc savas dzīvesvietas iesniedz pieteikumu rajona (pilsētas) tiesā;
  • pieteikumam pievieno dokumentus, kas apliecina:
  1. valsts nodevas samaksu;
  2. depozīta iemaksu;
  3. apstākļus, kas pamato maksātnespējas procesa pieteikumu.

TIESA:

  • izvērtē personas iesniegtos dokumentus;
  • pasludina maksātnespējas procesu un ieceļ administratoru vai maksātnespējas procesu nepasludina.

 

Maksātnespējas procesa 1. daļa - BANKROTA PROCEDŪRA

Aptur:

  • parādu izpildu lietvedību;
  • kredīta lietošanas % pieaugumu;
  • likumisko % pieaugumu;
  • līgumsoda pieaugumu;
  • nokavējuma naudas pieaugumu.

Administrators:

  • iegūst tiesības rīkoties ar parādnieka mantu;
  • realizē parādnieka mantu, no iegūtajiem līdzekļiem sedz kreditoru prasījumus.

Parādniekam:

  • nav tiesību bez administratora piekrišanas uzņemties jaunas parādsaistības;
  • ir aizliegtas darbības, kas nodara zaudējumus kreditoriem;
  • nav tiesību bez administratora piekrišanas biežāk kā 1 reizi mēnesī slēgt darījumus, ja summa pārsniedz 1 minimālo mēnešalgu.

Parādnieka PIENĀKUMI:

  • atbilstoši savām iespējām gūt ienākumus;
  • nodot administratoram savus naudas līdzekļus ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas;
  • nodot administratora pārvaldījumā savu mantu;
  • glabāt un pārvaldīt savu mantu;
  • sagatavot saistību dzēšanas plānu;
  • sadarboties ar administratoru, sniegt informāciju un dokumentus;
  • segt fiziskās personas maksātnespējas procesa tiešās un netiešās izmaksas.

Parādnieka TIESĪBAS:

  • paturēt ienākumus, kas nepieciešami maksātnespējas procesa netiešo izmaksu segšanai;
  • paturēt mantu, kas ir būtiski nepieciešama ienākumu gūšanai;
  • iesniegt Maksātnespējas kontroles dienestā sūdzību par administratora rīcību, ja aizskartas parādnieka tiesības.

Parādnieka MANTAS PĀRDOŠANA:

  • atbilstoši mantas pārdošanas plānam administrators 2 mēnešus pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas veic pārdošanu;
  • manta jāpārdod 6 mēnešu laikā;
  • vispirms sedz maksātnespējas procesa izmaksas un (ja ir) uzturlīdzekļu parādu. Līdzekļus, kas iegūti, pārdodot par nodrošinājumu kalpojošo mantu, novirza nodrošinātā kreditora pieprasījuma segšanai (piem., hipotekārais kredīts).

 

Maksātnespējas procesa 2.daļa - SAISTĪBU DZĒŠANAS PROCEDŪRA

Parādnieks:

  • apstiprināšanai tiesā iesniedz saistību dzēšanas plānu;
  • apstiprināto plānu nosūta visiem iekļautajiem kreditoriem un  Uzņēmumu reģistram.

       TIESA:

  • izvērtē iesniegto saistību dzēšanas plānu;
  • izvērtē administratora pieteikumā par bankrota procedūras pabeigšanu norādīto;
  • izvērtē, vai nepastāv ierobežojumi saistību dzēšanas procedūras piemērošanai;
  • pieņem lēmumu par saistību dzēšanas procedūras pasludināšanu vai nepasludināšanu;
  • ja nepasludina saistību dzēšanas procedūru, maksātnespējas process tiek izbeigts.

Līdz ar TIESAS LĒMUMU par saistību dzēšanas procedūras pasludināšanu:

  • parādnieks var rīkoties ar visu savu mantu un valdījumā vai turējumā esošo trešo personu mantu;
  • parādnieks bez saskaņošanas drīkst slēgt darījumus, kuru summa nepārsniedz 2 minimālās mēnešalgas.

Saistību dzēšanas procedūru NEPIEMĒRO VAI PĀRTRAUC, ja parādnieks:

  • apzinoties, ka darījumu slēgšana var novest līdz maksātnespējai vai zaudējumu radīšanai kreditoriem, pēdējo 3 gadu vai maksātnespējas procesa laikā ir slēdzis darījumus, kļūstot maksātnespējīgs vai radot zaudējumus kreditoriem;
  • administratoram, kreditoriem un tiesai ir sniedzis apzināti nepatiesu informāciju par savu mantisko stāvokli, slēpis patiesos ienākumus;
  • nepilda bankrota procedūrā vai saistību dzēšanas procedūrā paredzētos pienākumus.

Saistību dzēšanas plāna GROZĪJUMU SAGATAVOŠANAS pienākums:

  • ja saistību dzēšanas procedūras laikā ienākumi samazinās tādā apmērā, ka nespēs segt saistību dzēšanas plānā norādīto sedzamo saistību apmēru;
  • ja saistību dzēšanas procedūras laikā ienākumi palielinās tādā apmērā, ka spēs segt lielāku daļu no savām saistībām.

Saistību dzēšanas plāna īstenošanas TERMIŅŠ:

  • 6 mēneši - ja būs ienākumi, lai segtu vismaz 50% no kopējām saistībām, kuras paliek pēc bankrota procedūras pabeigšanas;
  • 1 gads - ja būs ienākumi, lai segtu vismaz 35% no kopējām saistībām, kuras paliek pēc bankrota procedūras pabeigšanas;
  • gads un 6 mēneši - ja būs ienākumi, lai segtu vismaz 20% no kopējām saistībām, kuras paliek pēc bankrota procedūras pabeigšanas.

Ja parādnieks nespēj segt vismaz 20% no kopējām saistībām, kuras paliek pēc bankrota procedūras pabeigšanas, kreditoru prasījumu segšanai novirza 1/3 parādnieka ienākumu, bet ne mazāk kā 1/3 apmērā no 1 minimālās mēnešalgas mēnesī. TERMIŅI:

  • 1 gads - ja kopējās saistības pēc bankrota procedūras pabeigšanas nepārsniedz 30 000 eiro;
  • 2 gadi - ja kopējās saistības pēc bankrota procedūras pabeigšanas ir 30 001 eiro līdz 150 000 eiro;
  • 3 gadi - ja kopējās saistības pēc bankrota procedūras pabeigšanas pārsniedz 150 000 eiro.

Saistību dzēšanas plāna īstenošanas izpildes SEKAS:

  • tiek dzēstas atlikušās nesegtās parādsaistības;
  • kreditori pret personu zaudē prasījuma tiesības.

Saistību dzēšanas procedūras ietvaros NETIEK DZĒSTI:

  • par uzturlīdzekļu samaksu;
  • no neatļautas darbības;
  • kompensācijai par radīto kaitējumu;
  • par administratīvo pārkāpumu procesā piemērotajiem un Krimināllikumā paredzētajiem sodiem.

PRASĪJUMI: Nodrošinātais prasījums, ja parādnieks ir saglabājis par šā prasījuma nodrošinājumu kalpojošo mājokli.

Ienākumi, uz kuriem NEVAR VĒRST piedziņu:

  • atlaišanas pabalsts, apbedīšanas pabalsts, vienreizēju pabalsts mirušā laulātajam, valsts sociālie pabalsti, valsts atbalsts ar celiakiju slimam bērnam, apgādnieka zaudējuma pensija un atlīdzība par apgādnieka zaudējumu;
  • kompensācijas par darbiniekam piederošo instrumentu nolietošanos u.c. likumīgās no darba tiesiskajām attiecībām izrietošās kompensācijas;
  • darbiniekam izmaksājamās summas sakarā ar komandējumu, pārcelšanu un nosūtīšanu darbā uz citu apdzīvotu vietu;
  • sociālās palīdzības pabalsti;
  • uzturlīdzekļi Ministru kabineta noteikto minimālo bērna uzturlīdzekļu apmērā.

Maksātnespējas procesa IZMAKSAS, kuras jāsedz PARĀDNIEKAM:

  1. Maksātnespējas procesa TIEŠĀS IZMAKSAS:
  • par sludinājumiem, izsolēm, norēķinu konta atvēršanu, apkalpošanu un slēgšanu;
  • par administratoram nodotas mantas uzturēšanu, darījumu pārbaudi, mantas un darījumu apdrošināšanu;
  • par pasta korespondences nosūtīšanu;
  • par notāra pakalpojumiem;
  • par mantas vērtēšanu.

Izmaksas sedz no mantas pārdošanā iegūtajiem līdzekļiem. Ja mantas nav vai tās nepietiek tiešo izmaksu segšanai, administrators var prasīt segt izmaksas no 1/3 parādnieka ienākumiem.

  1. Maksātnespējas procesa NETIEŠĀS IZMAKSAS:
  • nodokļu un nodevu maksājumi;
  • kārtējie uzturlīdzekļu maksājumi;
  • īres maksa;
  • maksa par komunālajiem pakalpojumiem.

Izmaksas sedz no personas kārtējiem ienākumiem.

ŅEM VĒRĀ!

  • ziņas par fiziskās personas maksātnespējas procesu iekļauj maksātnespējas reģistrā un tās ir publiski pieejamas.
  • pēc pabeigta maksātnespējas procesa līzinga vai kredīta devēji var noteikt stingrākus nosacījumus sadarbībai vai sadarbību atteikt.
  • pēc saistību dzēšanas procedūras izbeigšanas nepieteikušies kreditori nevar prasīt sava prasījuma apmierinājumu.
  • ja maksātnespējas procesu izbeidz bez saistību dzēšanas procedūras, atjaunojas kreditoru tiesības prasīt izpildi maksātnespējas procesa laikā neizpildīto saistību apmērā;
  • iespējami ierobežojumi ieņemt noteiktus amatus.

Papildu informācija Maksātnespējas kontroles dienestā:

 

Papildinformācija par fiziskās personas maksātnespējas procesu

Fiziskās personas maksātnespējas procesu var uzsākt jebkura pilngadīga fiziskā persona, kura pēdējo sešu mēnešu laikā ir bijusi Latvijas Republikas nodokļu maksātājs, bet nav individuālais komersants.

Persona, kuru ir skārušas finansiālas grūtības:

  • parādsaistības, kuras pārsniedz 5000 eiro un  tām ir iestājies izpildes termiņš, bet personai nav iespēju tās nokārtot;
  • parādsaistības kopā pārsniedz 10 000 eiro, kuru izpildes termiņš iestāsies gada laikā, un ar pierādāmiem apstākļiem personai nebūs iespējams tās nokārtot.

 

Fiziskās personas maksātnespējas process nav piemērojams personai, kura:  

  • pēdējo triju gadu laikā pirms fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas ir sniegusi apzināti nepatiesu informāciju saviem kreditoriem; 
  • ir izlietojusi piešķirto kredītu līgumā neparedzētajiem mērķiem, un par to ir stājies spēkā kompetentas institūcijas nolēmums krimināllietā;  
  • pēdējo 10 gadu laikā pirms fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas ir pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process, kura ietvaros ir dzēstas saistības;  
  • pēdējo piecu gadu laikā pirms fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas vai fiziskās personas maksātnespējas procesa laikā ir stājies spēkā kompetentas institūcijas nolēmums krimināllietā, ar kuru konstatēts, ka parādnieks ir izvairījies no nodokļu samaksas. 
  • pēdējā gada laikā pirms fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas ir izbeigts fiziskās personas maksātnespējas process, nedzēšot saistības.

Valsts nodeva par fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu tiesā ir 70 eiro. Dokuments, kas apliecina valsts nodevas samaksas veikšanu ir jāpievieno maksātnespējas procesa pieteikumam. Rekvizīti valsts nodevas samaksai. Iemaksas mērķis: šeit ierakstāmi dati maksātnespējas procesa pieteikuma identificēšanai. 

Turklāt fiziskās personas maksātnespējas procesa piemērošanas priekšnoteikums ir fiziskās personas maksātnespējas procesa depozīta iemaksa divu minimālo mēnešalgu apmērā Maksātnespējas kontroles dienesta speciāli izveidotajā kontā. Dokuments, kas apliecina depozīta samaksas veikšanu, ir jāpievieno maksātnespējas procesa pieteikumam. 

Maksātnespējas kontroles dienests

Adrese: Mārstaļu iela 19, Rīga, LV-1050

Reģ.Nr. 90001287943

Valsts kase, kods: TRELLV22 

Konts: LV34TREL8190495015000 (Ekonomiskās klasifikācijas kods  (EKK) F22010010)

Fiziskās personas maksātnespējas procesos, kas pasludināti, sākot ar 2015.gada 1.martu, procesa izmaksas tiek iedalītas tiešajās un netiešajās izmaksās. 

Fiziskās personas maksātnespējas procesa tiešās izmaksas ir izmaksas, kas saistītas ar fiziskās personas maksātnespējas procesa nodrošināšanu:

  • izdevumi sludinājumu ievietošanai, izsoļu organizēšanai, norēķinu konta atvēršanai, apkalpošanai un slēgšanai;
  • izdevumi par pasta korespondences nosūtīšanas pakalpojumiem;
  • izdevumi, kas saistīti ar fiziskās personas mantas vērtēšanu;
  • izdevumi par notāra pakalpojumiem;
  • izdevumi, kas saistīti ar fiziskās personas mantas uzturēšanu, ja tā ir nodota administratoram, un darījumu pārbaudi, kā arī mantas un darījumu apdrošināšanu. 

Šīs izmaksas tiek segtas no fiziskās personas mantas pārdošanas rezultātā iegūtajiem līdzekļiem, bet, ja tādas mantas nav vai tā nav pietiekama tiešo izmaksu segšanai, administrators var pieprasīt parādnieku segt izmaksas no vienas trešdaļas parādnieka ienākumu.  

Savukārt fiziskās personas maksātnespējas procesa netiešās izmaksas, piemēram, kārtējie nodokļu un nodevu maksājumi, kārtējie uzturlīdzekļu maksājumi, īres maksa, maksa par komunālajiem pakalpojumiem, tiek segtas no fiziskās personas ienākumiem.

Fiziskajai personai ar attiecīgu pieteikumu ir jāvēršas rajona (pilsētas) tiesā pēc savas dzīvesvietas. Fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu var iesniegt tikai pats parādnieks, attiecīgi, kreditoriem šādu tiesību nav. 

Fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikumā norāda:

  • parādnieka vārdu, uzvārdu, personas kodu un deklarēto dzīvesvietu;
  • apstākļus, kuru dēļ fiziskā persona nav spējīga izpildīt saistības; 
  • visu termiņā neizpildīto saistību kopējo summu;  
  • visu to saistību kopējo summu, kuru izpildes termiņš iestāsies gada laikā; 
  • parādnieka mantas sastāvu, tajā skaitā parādnieka daļu laulāto kopīgajā mantā un citā kopīpašumā;  
  • vai maksātnespējas procesam piemērojami Padomes regulas Nr. 2015/848 noteikumi (t.i., vai parādniekam ir kreditori vai manta citā Eiropas Savienības dalībvalstī). 

Maksātnespējas procesa pieteikumam pievieno dokumentus, kas apstiprina: 

  • valsts nodevas un citu tiesas izdevumu samaksu likumā noteiktajā kārtībā un apmērā; 
  • fiziskās personas maksātnespējas procesa depozīta samaksu;  
  • apstākļus, uz kuriem pieteikums pamatots. 

Pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas:

  • tiek apturēta izpildu lietvedība lietās par piespriesto, bet nepiedzīto summu piedziņu un lietās par parādnieka saistību izpildīšanu tiesas ceļā; 
  • parādnieks zaudē tiesības rīkoties ar visu savu mantu, kā arī ar viņa valdījumā vai turējumā esošo trešajām personām piederošo mantu (izņemot mantu, uz kuru nevar vērst piedziņu), un šīs tiesības iegūst administrators;  
  • apstājas aizdevuma (kredīta) lietošanas procentu pieaugums, likumisko procentu pieaugums, līgumsoda pieaugums (tajā skaitā procentos izteikta līgumsoda pieaugums), nokavējuma naudas pieaugums (arī tad, ja tā noteikta kā līgumsods). Nodokļu prasījumiem tiek apturēta tās nokavējuma naudas aprēķināšana, kura tiek noteikta kā procentu maksājums par nodokļu, nodevu un soda naudas samaksas termiņa nokavējumu;  
  • parādnieks zaudē tiesības bez administratora piekrišanas biežāk kā reizi mēnesī slēgt darījumus, kuru summa pārsniedz vienu minimālo mēnešalgu;  
  • parādnieks zaudē tiesības bez administratora piekrišanas uzņemties jaunas parādsaistības.  

Fiziskās personas maksātnespējas process sastāv secīgi no bankrota procedūras un saistību dzēšanas procedūras. Bankrota procedūras ietvaros tiek realizēta visa parādnieka manta, un no tās realizācijas iegūtie līdzekļi novirzīti kreditoru prasījumu apmierināšanai, izņemot Civilprocesa likumā noteikto mantu, uz kuru nevar vērst piedziņu. Saistību dzēšanas procedūras ietvaros parādnieka ienākumi tiek novirzīti kreditoru prasījumu apmierināšanai, un pēc saistību dzēšanas procedūras termiņa beigām tiek dzēstas šīs procedūras ietvaros nesegtās saistības. 

Bankrota procedūra noris līdz brīdim, kamēr tiek pārdota visa parādnieka manta, izņemot to mantu, uz kuru nedrīkst vērst piedziņu. Likumdevējs ir noteicis, ka parādnieka manta ir jāpārdod sešu mēnešu laikā. 

Bankrota procedūras laikā parādniekam ir pienākums:

  • gūt ienākumus atbilstoši savām iespējām, lai pilnīgāk apmierinātu kreditoru prasījumus;* 
  • ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas nodot administratoram savus naudas līdzekļus; 
  • glabāt un pārvaldīt savu mantu kā krietnam un rūpīgam saimniekam;
  • sagatavot saistību dzēšanas plānu; 
  • sniegt administratoram maksātnespējas procesa norisei nepieciešamās ziņas; 
  • segt fiziskās personas maksātnespējas procesa izmaksas;
  • pēc administratora pieprasījuma nodot administratora pārvaldījumā savu mantu, izņemot mantu, uz kuru nevar vērst piedziņu, un Maksātnespējas likuma 140.panta 2.punktā minēto mantu (kas būtiski nepieciešama ienākumu gūšanai), kā arī parādnieka valdījumā vai turējumā esošo trešajām personām piederošo mantu. 

Parādniekam ir šādas tiesības: 

  • saņemt vismaz divas trešdaļas no saviem ienākumiem, lai segtu fiziskās personas uzturēšanas izmaksas; 
  • paturēt mantu, kas viņam būtiski nepieciešama ienākumu gūšanai. 

*maksātnespējas procesos, kuri uzsākti līdz 2015.gada 28.februārim, parādniekam saglabājas pienākums pārskaitīt vienu trešdaļu no saviem ienākumiem uz administratora atvērto kontu kredītiestādē. 

Parādnieka mantas pārdošanu nodrošina administrators, ievērojot mantas pārdošanas plānu. Administrators uzsāk mantas pārdošanu ne agrāk kā divus mēnešus pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas. 

No parādnieka mantas vispirms tiek pilnībā segti uzturlīdzekļu maksājumi (uzturlīdzekļu maksājumu parādi), to skaitā maksājumi Uzturlīdzekļu garantiju fondam, kā arī fiziskās personas maksātnespējas procesa izmaksas.

Līdzekļi, kas iegūti, pārdodot par nodrošinājumu kalpojošo parādnieka mantu, novirzāmi nodrošinātā kreditora prasījuma segšanai. Nenodrošināto kreditoru prasījumi tiek apvienoti vienā grupā bez prioritātēm. Nenodrošināto kreditoru prasījumi tiek apmierināti proporcionāli katra kreditora pamatparāda summai. No parādnieka naudas līdzekļiem, kas paliek pāri pēc nenodrošināto kreditoru prasījumu apmierināšanas pamatparāda apmērā, tiek apmierināti nenodrošināto kreditoru blakus prasījumi (proporcionāli summai, kas pienākas katram kreditoram). Parādnieka naudas līdzekļi, kas paliek pāri pēc šajā pantā minēto maksātnespējas procesa izmaksu segšanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas, tiek nodoti parādniekam. 

Fiziskās personas maksātnespējas process sastāv secīgi no bankrota procedūras un saistību dzēšanas procedūras. Bankrota procedūras ietvaros tiek realizēta visa parādnieka manta, un no tās realizācijas iegūtie līdzekļi novirzīti kreditoru prasījumu apmierināšanai, izņemot Civilprocesa likumā noteikto mantu, uz kuru nevar vērst piedziņu. Saistību dzēšanas procedūras ietvaros parādnieka ienākumi tiek novirzīti kreditoru prasījumu apmierināšanai, un pēc saistību dzēšanas procedūras termiņa beigām tiek dzēstas šīs procedūras ietvaros nesegtās saistības. 

Saistību dzēšanas procedūra 

Par saistību dzēšanas procedūras subjektu var būt parādnieks, kuram ir pabeigta bankrota procedūra.

Saistību dzēšanas procedūru nepiemēro vai to pārtrauc šādos gadījumos:  

  • parādnieks pēdējo triju gadu laikā pirms fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas vai maksātnespējas procesa laikā ir slēdzis darījumus, kuru rezultātā kļuvis maksātnespējīgs vai radījis zaudējumus kreditoriem, turklāt viņš apzinājās vai viņam vajadzēja apzināties, ka šādu darījumu slēgšana var novest līdz maksātnespējai vai zaudējumu radīšanai kreditoriem;  
  • parādnieks ir sniedzis apzināti nepatiesu informāciju par savu mantisko stāvokli un slēpis savus patiesos ienākumus;  
  • parādnieks nepilda bankrota vai saistību dzēšanas procedūrā paredzētos pienākumus, būtiski apgrūtinot maksātnespējas procesa efektīvu norisi. 

Fiziskās personas saistību dzēšanas plāns ir dokuments, kas tiek iesniegts apstiprināšanai tiesā un kur parādnieks norāda:  

  • kreditorus, kas savus prasījumus pret parādnieku iesnieguši Maksātnespējas likumā noteiktajā termiņā un kuru prasījumi nav tikuši apmierināti bankrota procedūras ietvaros, kā arī šādu kreditoru prasījumu apmēru;  
  • saistību dzēšanas plāna darbības termiņu;  
  • parādnieka paredzamo mēneša ienākumu apmēru; 
  • parādnieka paredzamo mēneša ienākumu apmēru, lai segtu parādnieka uzturēšanas izmaksas;  
  • parādnieka ienākumu apmēru, kas nepieciešams viņa mājokļa īrei vai lietojuma procentu maksājumiem nodrošinātajam kreditoram, ja parādnieks ir vienojies ar viņu par vienīgā mājokļa saglabāšanu;  
  • parādnieka paredzamo mēneša ienākumu apmēru, kas tiks novirzīts saistību dzēšanas plāna izpildei;  
  • kreditoriem izmaksājamās summas apmēru un izmaksas grafiku saistību dzēšanas procedūrā. 

Parādnieks iesniedz fiziskās personas saistību dzēšanas plānu apstiprināšanai tiesā. Pēc tam, kad tiesa apstiprinājusi šo plānu, parādnieks nosūta to visiem kreditoriem, kas iekļauti šajā plānā, kā arī iestādei, kas ir atbildīga par maksātnespējas reģistra kārtošanu (Uzņēmumu reģistram). 
Ja parādnieka ienākumi saistību dzēšanas procedūras laikā samazinās tādā apmērā, ka viņš acīmredzami nespēs segt fiziskās personas saistību dzēšanas plānā norādīto procedūras laikā sedzamo saistību apmēru, parādniekam ir pienākums sagatavot saistību dzēšanas plāna grozījumus, pagarinot fiziskās personas saistību dzēšanas plāna izpildes termiņu un samazinot sedzamo saistību apmēru. 
Ja parādnieka ienākumi saistību dzēšanas procedūras laikā palielinās tādā apmērā, ka viņš acīmredzami spēs segt lielāku daļu no savām saistībām, parādniekam ir pienākums sagatavot saistību dzēšanas plāna grozījumus, saīsinot fiziskās personas saistību dzēšanas plāna izpildes termiņu un palielinot sedzamo saistību apmēru.

Fiziskās personas saistību dzēšanas plāna īstenošanas termiņu parādnieks nosaka, ņemot vērā paredzamos ienākumus saistību dzēšanas procedūrā.

Ja parādnieka ienākumi būs pietiekami, lai segtu vismaz 50 procentus no kopējām saistībām, kuras paliek pēc bankrota procedūras pabeigšanas, saistību dzēšanas plāna termiņš ir seši mēneši no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas. 
Ja parādnieks saistību dzēšanas procedūras laikā nav spējīgs segt vismaz 50 procentus no kopējām saistībām, kuras paliek pēc bankrota procedūras pabeigšanas, saistību dzēšanas plāna termiņu nosaka šādi:

  • viens gads no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas, ja parādnieka ienākumi būs pietiekami, lai segtu vismaz 35 procentus no kopējām saistībām, kuras paliek pēc bankrota procedūras pabeigšanas;  
  • viens gads un seši mēneši no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas, ja parādnieka ienākumi būs pietiekami, lai segtu vismaz 20 procentus no kopējām saistībām, kuras paliek pēc bankrota procedūras pabeigšanas. 

Ja parādnieks saistību dzēšanas procedūras laikā nav spējīgs segt vismaz 20 procentus no kopējām saistībām, kuras paliek pēc bankrota procedūras pabeigšanas, fiziskās personas saistību dzēšanas plānā paredz, ka kreditoru prasījumu segšanai tiks novirzīti līdzekļi vienas trešdaļas apmērā no parādnieka ienākumiem, bet ne mazāk kā vienas trešdaļas apmērā no vienas minimālās mēnešalgas mēnesī. Saistību dzēšanas plāna termiņu šajā gadījumā nosaka šādi:

  • viens gads no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas, ja parādnieka kopējās saistības pēc bankrota procedūras pabeigšanas nepārsniedz 30 000 euro;
  • divi gadi no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas, ja parādnieka kopējās saistības pēc bankrota procedūras pabeigšanas ir no 30 001 euro līdz 150 000 euro;  
  • trīs gadi no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas, ja parādnieka kopējās saistības pēc bankrota procedūras pabeigšanas pārsniedz 150 000 euro. 

Līdz ar tiesas lēmumu par saistību dzēšanas procedūras pasludināšanu: 

  • parādniekam atjaunojas tiesības rīkoties ar visu savu mantu, kā arī ar viņa valdījumā vai turējumā esošo trešajām personām piederošo mantu;
  • parādniekam saglabājas aizliegums bez administratora piekrišanas slēgt tādus darījumus attiecībā uz savu mantu, kuru summa pārsniedz divas minimālās mēnešalgas. 

Ja parādnieks sekmīgi ir veicis fiziskās personas saistību dzēšanas plānā noteiktās darbības, pēc šā plāna darbības beigām atlikušās minētajā plānā norādītās parādnieka saistības tiek dzēstas un apturētās izpildu lietvedības par dzēsto saistību piedziņu tiek izbeigtas. 

Parādnieks netiek atbrīvots no fiziskās personas saistību dzēšanas plānā norādītajām atlikušajām saistībām, ja viņš nav veicis šajā plānā noteiktās darbības. Saistību dzēšanas procedūras ietvaros netiek dzēsti:

  • prasījumi par uzturlīdzekļu samaksu;
  • prasījumi no neatļautas darbības;
  • nodrošinātais prasījums, ja parādnieks ir saglabājis par šā prasījuma nodrošinājumu kalpojošo mājokli, ciktāl Maksātnespējas likuma 148.pantā minētā vienošanās nenosaka citādi. Izpildu lietvedības par minēto saistību piedziņu tiek atjaunotas atlikušajā parāda apmērā;
  • prasījumi par administratīvo pārkāpumu procesā piemērotajiem un Krimināllikumā paredzētajiem sodiem, kā arī kompensācija par radīto kaitējumu.

Lēmumu par parādnieka atbrīvošanu no atlikušajām saistībām, kas norādītas fiziskās personas saistību dzēšanas plānā, pieņem tiesa, pabeidzot saistību dzēšanas procedūru. Parādnieks netiek atbrīvots no fiziskās personas saistību dzēšanas plānā norādītajām atlikušajām saistībām, ja viņš nav veicis šajā plānā noteiktās darbības. Ja saistību dzēšanas procedūra tiek izbeigta, neatbrīvojot parādnieku no saistībām, kreditoru prasījumi tiek atjaunoti un aprēķināti pilnā apmērā, bet apturētā tiesvedība un spriedumu izpildu lietvedība tiek atjaunota.

Ienākumi, uz kuriem nevar vērst piedziņu, noteikti tai skaitā Civilprocesa likuma 596.pantā. Tātad, atbilstoši minētajam, arī fiziskās personas maksātnespējas procesa laikā pilnā apmērā var paturēt šādus ienākumus:

  • atlaišanas pabalstu, apbedīšanas pabalstu, vienreizēju pabalstu mirušā laulātajam, valsts sociālajiem pabalstiem, valsts atbalstu ar celiakiju slimam bērnam, apgādnieka zaudējuma pensiju un atlīdzību par apgādnieka zaudējumu;
  • kompensācijas izmaksām par darbiniekam piederošo instrumentu nolietošanos un citām kompensācijām saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē darba tiesiskās attiecības;
  • darbiniekam izmaksājamām summām sakarā ar komandējumu, pārcelšanu un nosūtīšanu darbā uz citu apdzīvotu vietu;
  • sociālās palīdzības pabalstiem;
  • bērna uzturlīdzekļiem Ministru kabineta noteikto minimālo bērna uzturlīdzekļu apmērā, kurus, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, maksā viens no vecākiem, kā arī uz Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksājamiem bērna uzturlīdzekļiem. 

Civilprocesa likuma 596.pants aizsargā ienākumus, kas saņemti valsts sociālā pabalsta veidā vai sociālās palīdzības pabalsta veidā, bet netiek aizsargāti ienākumi, kas saņemti kā valsts sociālās apdrošināšanas pabalsts. Civilprocesa likuma 595.panta otrajā daļā noteikts, ka, vēršot piedziņu uz valsts pensijām, valsts sociālās apdrošināšanas pabalstiem (piem., bezdarbnieka pabalstu), piemērojami noteikumi par piedziņas vēršanu uz darba samaksu, t.i., šie ienākumi netiek iekļauti to ienākumu lokā, uz kuriem kreditori nevar pretendēt.

Tāpat, Civilprocesa likuma 596.pantā minēto ienākumu, kurus parādniekam ir tiesības pilnā apmērā paturēt savā rīcībā, uzskaitījums nav izsmeļošs, tādēļ iespējams, ka ienākums (pabalsts, kompensācija) ir aizsargājams no piedziņas saskaņā ar kādu citu normatīvo aktu. 

Fiziskās personas maksātnespējas process: piecas biežāk pieļautās kļūdas
Fiziskās personas maksātnespējas process: kas jāņem vērā?

LV portāla raidieraksts ar Maksātnespējas kontroles dienesta Pirmā uzraudzības departamenta direktori Agnesi Gabužu.

Kad nespēj, nevis negrib – maksātnespējas process fiziskai personai

LV portālam skaidro Maksātnespējas kontroles dienesta Pirmā uzraudzības departamenta direktore Agnese Gabuža.

Fiziskās personas atbrīvošana no parādsaistībām

No 2022. gada 1. janvāra trūcīgām un maznodrošinātām personām ir iespēja dzēst parādsaistības.

Maksātnespējas kontroles dienests akcentē, ka fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām process būtiski atšķiras no fiziskās personas maksātnespējas procesa, jo pieteikumu par atbrīvošanu no parādsaistībām vērtē zvērināts notārs, līdz ar to šajā fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām procesā Maksātnespējas kontroles dienests neveiks nekādas funkcijas. Gan plašākus skaidrojumus, gan papildu informāciju par šo regulējumu var sniegt Tieslietu ministrija.  

Par trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes (personas) statusa piešķiršanu.

LV portāla raidieraksts "Kas jāzina par Fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām"

Saruna ar Tieslietu ministrijas Nozaru politikas departamenta direktori OLGU ZEILI un Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektoru GATI LITVINU.

Infografikas un video

Vai atradāt šajā lapā meklēto informāciju?

Šī tīmekļa vietne ir daļa no portāla “Tava Eiropa”. Sniedziet mums atsauksmes, izmantojot Eiropas Komisijas atsauksmju veidlapu.

Atsauksme par kvalitāti