Maksātnespējas kontroles dienests

ir tieslietu ministra pārraudzībā esoša valsts iestāde  

07:58:03

Mūsu kontakti

Mārstaļu iela 19, Rīga, LV-1050
Kā mūs atrast?


Tālrunis: 6 7099100
Fakss: 6 7099118
E-pasts:
mkd@mkd.gov.lv

Uzzini vairāk


Seko līdzi jaunumiem 
Twitter kontā: 
@maksatnespeja

Mediju jautājumiem:
6 7099109

Dokumentu iesniegšana

Maksātnespējas kontroles dienests nodrošina elektroniskā pasta ziņojumu (ar pievienotām datnēm) saņemšanu, kuru kopējais lielums nepārsniedz 25MB.


Mēs pieņemam elektroniski parakstītus dokumentus:

Esi atbildīgs:



Maksātnespējas procedūras - konkurētspējīgas komerctiesiskās vides sastāvdaļa

10.01.2020


Paveiktais un nākotnes izaicinājumi


Droša uzņēmējdarbības vide

Atskatoties uz laika posmu, kas pagājis kopš maksātnespējas jomas reformas uzsākšanas, šobrīd ir iespējams izdarīt secinājumus par paveikto un iezīmēt nākotnes izaicinājumus. Šajā rakstā tie tiks aplūkoti no Maksātnespējas kontroles dienesta (turpmāk – MKD) kā maksātnespējas politikas ieviesēja un uzraudzības iestādes skatpunkta.

Maksātnespējas jomai ir būtiska loma pievilcīgas biznesa vides veidošanā, lai sekmētu komercdarbību un investīciju piesaisti. Maksātnespējas procedūras, tāpat kā, piemēram, komercsabiedrības dibināšanas process, nav atrautas no komercdarbības, bet ir tās sastāvdaļas. Tām komercdarbībā ir savs mērķis un uzdevumi – pirmkārt, veicināt dzīvotspējīgu uzņēmumu, kas nonākuši finansiālās grūtības, atgriešanos ekonomiskajā apritē (tiesiskās aizsardzības process), un, otrkārt, nodrošināt saistību maksimālu izpildi, kā arī ekonomiski vērtīgo aktīvu ātru atgriešanos ekonomikā gadījumos, kad maksātspēju atjaunot nav iespējams (maksātnespējas process). Šīm procedūrām ir jāaizsargā uzņēmēju un kreditoru intereses. Īpaši aizsargājama personu grupa uzņēmuma maksātnespējas gadījumā ir tā darbinieki. Nozīmīga loma šo personu interešu aizsardzībā ir maksātnespējas procesa administratoram, tiesai, MKD un tiesībaizsardzības iestādēm. Tomēr nenoliedzami tikpat nozīmīga loma maksātnespējas procedūru efektivitātē ir arī paša parādnieka un kreditoru godprātīgai un aktīvai rīcībai.

Pēdējie gadi maksātnespējas jomā ir bijuši sevišķi dinamiski. Valsts kontrole1 un Ārvalstu investoru padome Latvijā2nākušas klajā ar skaļiem secinājumiem par situāciju nozarē. Kā rezultāts ilgus gadus notikušām diskusijām starp ekspertiem, politiķiem un sabiedrību kopumā 2016. gadā uzsākta apjomīga maksātnespējas nozares reforma.3 Reforma paredz kompleksu risinājumu kopumu maksātnespējas procedūru efektivitātes un tiesiskuma celšanai, galvenos uzsvarus liekot uz administratoru profesijas un uzraudzības stiprināšanu. Atskatoties uz laika posmu, kas pagājis kopš reformas uzsākšanas, šobrīd ir iespējams izdarīt secinājumus4 par paveikto un iezīmēt nākotnes izaicinājumus. Šajā rakstā tie tiks aplūkoti no MKD kā maksātnespējas politikas ieviesēja un uzraudzības iestādes skatpunkta.


Administratoru profesijas attīstība

Centrālo lomu maksātnespējas procesā ieņem administrators – likumdevējs šo personu ir apveltījis ar plašām pilnvarām rīkoties ar citām personām piederošu mantu. Līdz ar to ir būtiski, lai administratoram būtu atbilstoša kvalifikācija, zināšanas, pieredze un personiskās kvalitātes, kas garantē ne vien efektīvu un prasmīgu konkrēta maksātnespējas procesa norisi, bet sniedz paļāvību uz maksātnespējas procesu kā tiesību institūtu vispār. Attiecīgs ir arī reformas izvirzītais apakšmērķis – veicināt, ka administratori ir kvalificēti un profesionāli speciālisti, kas efektīvi pilda savus pienākumus un rūpējas par profesijas prestižu. Nolūkā sasniegt šo mērķi ar grozījumiem Maksātnespējas likumā, kas stājās spēkā 2017. gada 6. janvārī, ir īstenoti vairāki pasākumi, kas saistīti gan ar administratoru profesijas modeļa maiņu, gan uzraudzības stiprināšanu – ieviesta administratoru disciplināratbildība, reputācijas institūts, MKD dotas tiesības ierasties pie administratora klātienes pārbaudē u.c. Tieši šajā maksātnespējas jomas sadaļā MKD ir vislielākā loma, un viennozīmīgi var secināt, ka reforma ir nesusi augļus. Reformas uzsākšanas brīdī bija 312 administratori, šobrīd profesijā ir 182 administratori. Administratoru skaita samazinājums nekad nav bijis pašmērķis, tik krasam samazinājumam ir dažādi iemesli.

Iepriekš ar administratora amatu saistīti jautājumi – administratoru sertificēšana, ētikas jautājumi u.c. – bija nodoti administratoru profesionālās organizācijas kompetencē. Līdz ar reformu šos jautājumus savā pārziņā ņēmusi valsts, nosakot, ka administratorus amatā ieceļ MKD direktors pēc administratora eksāmena (sākotnējā) vai sertificētus administratorus – pēc administratora kvalifikācijas eksāmena nokārtošanas; administratoriem ir ieviests regulārs kvalifikācijas eksāmens; izveidots mehānisms, lai administratorus varētu uz noteiktu laiku atstādināt no amata vai atcelt no amata.

Tāpat 2018. gadā norisinājās viens administratora eksāmens personām, kuras vēlas iekļūt šajā profesijā. Lēmumi par atļauju kārtot minēto eksāmenu bija pieņemti attiecībā uz 26 personām. Administratora eksāmenu nokārtoja astoņas personas, kuras tika ieceltas administratora amatā. Nākamais administratora eksāmens plānots 2020. gadā.

Vienlaikus jāuzsver, ka kvalifikācijas eksāmena nenokārtošana un brīvprātīga izvēle neturpināt praktizēt administratora profesijā nav vienīgie iemesli administratoru skaita samazinājumam. Normatīvais regulējums paredz, ka administrators no profesijas ir jāizslēdz arī gadījumā, ja viņam nav nevainojama reputācija, tiesa administratoru ir atcēlusi no konkrētu maksātnespējas procesu administrēšanas par normatīvo aktu pārkāpumiem vai ļaunprātīgu pilnvaru izmantošanu, administrators nav izpildījis disciplinārsodu, ir sodīts par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu u.c.

Kopš reformas ieviešanas MKD vairākkārt ir lēmis jautājumu par disciplinārlietas ierosināšanas nepieciešamību pret administratoriem, jo disciplināratbildība ir būtisks instruments, kas ļauj nodrošināt administratora atbilstību šīs profesijas standartiem.

Kopš disciplināratbildības institūta ieviešanas ierosinātas desmit disciplinārlietas. Savukārt disciplinārlietu komisija ar lēmumiem sešos gadījumos uzlika disciplinārsodu (četros gadījumos izteikts rājiens, piemērojot naudas sodu, divos gadījumos izteikta piezīme); divos gadījumos administratoram izskaidroja rīcības nepareizību; divos gadījumos izbeidza disciplinārlietu.

Nebijis instruments administratoru profesijas prestiža celšanai ir prasība par nevainojamu reputāciju, kas izvirzīta ar mērķi nepieļaut negodprātīgu personu nokļūšanu vai atrašanos administratora amatā. Tādējādi nevainojama reputācija administratoram ir jāsaglabā nepārtraukti, un tās riski jebkuram administratoram var tikt vērtēti jebkurā brīdī, kad eksaminācijas komisijas rīcībā nonāk ziņas, kas varētu liecināt, ka personai nav nevainojama reputācija. Administratora pamatuzdevums ir maksātnespējas procesa efektīvas un likumīgas norises nodrošināšana, kas nav tukša deklarācija. Līdz ar to administratoram jābūt lojālam primāri pret likumu, tostarp nepieļaujot iespējamos interešu konfliktus, un administrators nekādā gadījumā nedrīkst stādīt savas intereses pāri likumīga un efektīva maksātnespējas procesa interesēm.

Maksātnespējas procesa efektivitāte lielā mērā ir atkarīga no tā, cik efektīvi tiek veikta administratoru darbības uzraudzība. Maksātnespējas likums primāri administratoru uzraudzības funkcijas ir uzticējis MKD. Uzraudzības sakarā būtiski akcentēt divas lietas, kas administratoru uzraudzību pacēlušas ievērojami efektīvākā līmenī – pirmkārt, pārbaudes administratoru prakses vietās un, otrkārt, tiesības pieprasīt kredītiestādēm maksātnespējīgo komercsabiedrību kontu pārskatus.

Līdz pārbaužu instrumenta ieviešanai administratoru uzraudzība balstījās uz iesniegto sūdzību, administratora darbības pārskatu un paskaidrojumu izvērtēšanu. Tomēr secinājums bija viens – šie instrumenti nav pietiekami efektīvi gadījumos, kad operatīvi jāiegūst visaptveroša informācija, lai būtu iespējams atklāt pārkāpumus, kas balstīti uz sarežģītām shēmām. Šobrīd vairākās pārbaudēs konstatēts, ka formāli administratora rīcība atbilst tiesību normām, bet faktiski tā veicina prettiesisku darbību veikšanu no administratora vai citu personu puses vai, piemēram, parādnieka pārvaldes institūciju locekļu prettiesiskas rīcības slēpšanu. Šādus secinājumus iespējams izdarīt tikai tad, kad pārbaudei pieejami visi administratora rīcībā esošie dokumenti, jo tie ļauj "uzzīmēt" lielo maksātnespējas procesa bildi, ko savos paskaidrojumos administrators noteikti nesniegtu.

Biežāk konstatētie pārkāpumi saistīti ar nesamērīgām un nepamatotām izmaksām, nepamatotu speciālistu pieaicināšanu, parādnieka darījumu neizvērtēšanu un ar to saistīto prasību necelšanu.

Pārbaužu instrumenta efektivitāti apliecina arī zināma tendence no administratoru puses – pēc paziņojuma par pārbaudes veikšanu vai īsi pēc pašas pārbaudes vairāki administratori lūguši izbeigt amata darbību pēc pašu vēlēšanās. Vairākumā šādu gadījumu atklājušies būtiski pārkāpumi, kas bijuši par pamatu pat kriminālprocesa uzsākšanai. Piemēram, atklājies, ka administrators no maksātnespējīgā subjekta piesavinājies ievērojamas naudas summas.

Kā uzraudzības iestāde redzam, ka pārbaudes ir efektīvākais uzraudzības instruments, taču to kvalitatīva veikšana prasa ievērojamu iestādes resursu, jo apstrādājamās informācijas apjoms ir milzīgs. Līdz ar to tuvākās nākotnes izaicinājums ir rast iespēju un nepieciešamos resursus, lai ar noteiktu regularitāti (piemēram, reizi divos vai trīs gados) tiktu pārbaudīta visu administratoru darbība.

Tāpat būtiski uzraudzības efektivitāti ir ietekmējuši grozījumi Kredītiestāžu likumā, kas stājās spēkā 2019. gada 29. jūnijā un paredz, ka MKD ir tiesības prasīt kredītiestādei maksātnespējīgās juridiskās personas konta izrakstu, lai izvērtētu administratora rīcību. Pirms šo grozījumu spēkā stāšanās lielā mērā nācās paļauties uz administratora sniegto informāciju un kontu izdrukām, taču nebija iespējams pārbaudīt to patiesumu. Iespējama bija situācija, ka administrators iesniedz izvērtēšanai pārskatus tikai no dažiem, ne visiem kontiem. Šobrīd šādas iespējas noslēpt informāciju ir izslēgtas. Minētā rezultātā daudz efektīvāk iespējams atklāt būtiskus pārkāpumus saistībā ar nepamatotu maksātnespējas procesa izmaksu radīšanu, saistībā ar parādnieka mantas atgūšanu un atsavināšanu, kas tiešā veidā ietekmē kreditoru prasījumu atgūstamību maksātnespējas procesā. Patlaban noris darbs pie tā, lai iestādei šādas tiesības tiktu piešķirtas arī fizisko personu maksātnespējas procesu uzraudzības vajadzībām.

Vienlaikus, pilnveidojot administratoru darbības uzraudzību un maksātnespējas procesu efektivitāti kopumā, būtiski apzināties, ka MKD uzraudzību īsteno kopā ar citām institūcijām – tiesu, Valsts policiju, Finanšu izlūkošanas dienestu, KNAB, Valsts ieņēmumu dienestu u.c. – atbilstoši katras institūcijas kompetencei. Tāpēc kopējais uzraudzības rezultāts ir atkarīgs no visu institūciju efektīvas sadarbības.

Jāatzīmē, ka primāri administratora uzraudzību procesā veic kreditori, jo maksātnespējas process norit tieši viņu interesēs. Likumdevējs kreditoriem piešķīris instrumentus, kā ietekmēt maksātnespējas procesa norisi – iespējas izteikt iebildumus par rīcību ar mantu, balsot par procesa izmaksām, kā arī iesniegt sūdzību MKD vai tiesā. Diemžēl praksē jāsaskaras ar gadījumiem, kad neizprotamu iemeslu dēļ kreditori ir apstiprinājuši ar procesā ieguldīto darbu nesamērīgas atlīdzības, akceptējuši nevajadzīgu speciālistu pieaicināšanu u.c. Līdz ar to nepieciešams informatīvs darbs, skaidrojot uzņēmējiem, ka katrs procesā lieki iztērētais cents tieši samazina viņu iespējas atgūt līdzekļus. Iestāde ir piedalījusies Ekonomikas ministrijas, LIAA un ALTUM forumā "Valsts atbalsta biznesu" ar lekciju par kreditoru tiesībām maksātnespējas procesā, un plānots turpināt darbu pie šī jautājuma.

Nākamā perioda būtiskākais izaicinājums uzraudzības jomā ir pilnveidot jau ieviesto uz risku izvērtējumu balstīto uzraudzības modeli tā, lai no apmēram 5000 maksātnespējas procesiem un tiesiskās aizsardzības procesiem spētu identificēt tieši riskantākos, un koncentrēti vērst ierobežoto iestādes resursu tieši uz šiem procesiem. Viens no priekšnoteikumiem, lai to paveiktu, ir iespēja informāciju par maksātnespējas procesiem iegūt automatizēti apstrādājamā veidā, kas ir uzsākts ar Elektroniskās maksātnespējas uzskaites sistēmas (turpmāk – EMUS) izveidi.


Parādnieka godprātīga rīcība

No 2015. gadā veiktās aptaujas5 rezultātiem izriet, ka saskaņā ar procesā iesaistīto personu viedokli, viens no būtiskākajiem iemesliem, kas kavē atgūt pēc iespējas lielākus līdzekļus maksātnespējas procedūrās, ir pašu parādnieku negodprātīga rīcība. Uz to norādījuši gan administratori (77 %), gan tiesa (77 %), gan kreditori (70 %). Minēto apliecina arī MKD konstatētais, pildot savas funkcijas. Praksē novērojams, piemēram, ka parādnieka pārstāvji nenodod administratoram dokumentus un mantu, nesniedz informāciju, neilgi pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas tiek mainīts valdes un īpašnieku sastāvs, parādnieka aktīvi tiek pārnesti uz citu komercsabiedrību vai pazūd, maksātnespējas procesā tiek iesniegti fiktīvi kreditoru prasījumi.

Minēto apliecina arī fakts, ka lielākā daļa MKD ierosināto administratīvo pārkāpumu lietu par maksātnespējas procesa un tiesiskās aizsardzības procesa noteikumu pārkāpšanu6 ir tieši pret parādnieka pārstāvjiem par dokumentu un mantas nenodošanu vai informācijas nesniegšanu administratoram.

Skatot administratīvā pārkāpuma lietas, samērā bieži var konstatēt, ka ar nolūku izvairīties no atbildības īsi pirms maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanas komercsabiedrībās tiek nomainīti valdes locekļi, ieceļot valdē fiktīvus locekļus, kas bieži ir citu valstu pilsoņi vai personas bez noteiktas dzīvesvietas. Šīs personas parakstījušas formālus dokumentus par dokumentu un mantas pārņemšanu, tādējādi vēlāk uzņemoties gan administratīvo, gan civiltiesisko atbildību. Tomēr šo fiktīvo valdes locekļu mantiskais stāvoklis vienmēr ir tāds, ka piedziņas procesu pret viņām vērst nav jēgas, jo tas nav samērojams ar laika un izmaksu resursu.

Lai izskaustu šādu negodprātīgu personu rīcību, MKD kā papildsodu naudas sodam šīm personām atņem tiesības ieņemt amatus komercsabiedrībās. Tas ir veiksmīgs preventīvs līdzeklis, lai uz noteiktu laiku negodprātīgas personas izslēgtu no komercdarbības vides.

Tāpat jāapzinās, ka šobrīd valstī kopumā lielākais parādnieka aktīvu samazinājums uzņēmumos notiek vēl pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas, veicot prettiesiskus aktīvu atsavināšanas darījumus, kā arī noorganizējot uzņēmuma prettiesisku pāreju ar mērķi nobēdzināt parādnieka vērtīgākos aktīvus, lai izvairītos no kreditoru saistību izpildes, tostarp nodokļu parādu nomaksas. Veicot pārbaudes administratoru prakses vietās un skatot sūdzības, redzams, ka pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas ir iztukšoti parādnieka bankas konti, veikti neattaisnoti naudas pārskaitījumi, atsavināti parādnieka aktīvi – uzņēmums ir tīši novests līdz maksātnespējai. Šādos gadījumos administratoram ir pienākums vērsties tiesā un tiesībaizsardzības iestādēs pret komercsabiedrības bijušajiem valdes locekļiem, lai piedzītu radītos zaudējumus un sauktu šīs personas pie kriminālatbildības. Tomēr bieži administrators šīs darbības kaut kādu iemeslu dēļ nav veicis vai arī tās veikt ir apgrūtinoši, jo parasti uzņēmuma iztukšošanas gadījumā tam pirms maksātnespējas procesa ir nomainīta arī valde. Attiecībā uz kriminālprocesiem vairumā gadījumu tie tiek izbeigti pierādījumu trūkuma dēļ.

Attiecībā uz fiktīviem kreditoru prasījumiem konstatēts, ka parādnieka bijušie valdes locekļi izveido kreditoru prasījumus, lai nezaudētu kontroli pār uzņēmumu un tā mantu. Šīs problēmas risināšanai 2018. gada 1. jūlijā stājās spēkā grozījumi Maksātnespējas likumā, kas paredz administratora efektīvu rīcību ar viltotiem vai šķietami viltotiem dokumentiem un dod administratoram pamatu neatzīt jau pirmšķietami neīstu kreditora prasījumu.

Diemžēl jāsecina, ka daļu no šādām krāpnieciskām darbībām nebūtu iespējams veikt arī bez administratora iesaistes. Tas atkārtoti apliecina nepieciešamību stiprināt gan procesa uzraudzību, gan tiesībaizsardzības iestāžu kapacitāti un meklēt jaunus instrumentus, kā ierobežot iespējas negodprātīgām personām "iziet pa sētas durvīm" bez jebkādas atbildības kreditoru priekšā. Tas ir nopietns izaicinājums nozares sakārtošanai, jo lielā mērā saistīts ar darbībām pirms maksātnespējas procesa, bet to sekas tiešā veidā atsaucas uz maksātnespējas procesu, un lielā daļā gadījumu ar maksātnespējas procesā pieejamajiem tiesiskajiem instrumentiem tās novērst nav iespējams.


Darbinieku tiesību aizsardzība

Maksātnespējas process gandrīz vienmēr nozīmē darbinieku atlaišanu. Maksātnespējīgā uzņēmuma darbinieki ir īpaši prioritāra kreditoru grupa, kuras kā mazāk ekonomiski aizsargātās grupas īpašo statusu nosaka arī Latvijas uzņemtās starptautiskās saistības. Darbinieku interešu aizsardzība ir viens no svarīgākajiem MKD kompetences jautājumiem. Tas saistās ar darbinieku prasījumu apmierināšanu, ja sakarā ar darba devēja maksātnespēju darba devējs nav izpildījis savas saistības pret darbinieku, jo darbinieku prasījumu garantiju fonda administrēšanu nodrošina MKD.

No darbinieku prasījumu garantiju fonda vidēji gadā tiek apmierināti 1524 darbinieku prasījumi.

Darbinieku prasījumu apmierināšana ir smagnējs process, kas prasa ievērojamu darbu gan no MKD, gan no administratora. Regulāri jāsaskaras ar to, ka maksātnespējīgajiem darba devējiem ir nesakārtoti personāla un grāmatvedības dokumenti, kuru kvalitāte apgrūtina operatīvu lēmumu pieņemšanu. Pašlaik aprēķini darbinieku prasījumu apmierināšanai tiek veikti un informācija tiek apstrādāta manuāli, un lielāko laika resursu patēriņu rada manuāla datu ievade un apstrāde. Lai padarītu šo procesu efektīvāku un ātrāku un izvairītos no iespējamiem riskiem iestādes darba nepārtrauktībai, saskaroties ar lielu darbinieku prasījumu skaitu, šobrīd tiek strādāts pie procesa integrēšanas Elektroniskajā maksātnespējas uzskaites sistēmā (turpmāk – EMUS), kur paredzēts izveidot automatizētu informācijas apstrādi un lēmumu ģenerēšanu.


Elektroniskā maksātnespējas uzskaites sistēma

No 2018. gada vasaras darboties sākusi EMUS. Ar šo elektronisko sistēmu tiek pilnveidota gan uzraudzība, gan darbinieku prasījumu izskatīšanas procedūra, gan sabiedrības iesaiste maksātnespējas procesā. Tas ir nozīmīgs un unikāls rīks visai maksātnespējas nozarei kopumā.

EMUS nodrošina administratoru darba vidi – administratori visu maksātnespējas procesa uzskaiti ved EMUS (izmaksas, līgumi, speciālisti, tiesvedības u.c. procesā veiktās darbības), kā arī EMUS kalpo par administratoru lietvedības sistēmu. Līdz EMUS izveidei administratoriem nebija vienotas platformas un prasību maksātnespējas procesā veikto darbību uzskaitei, izņemot prasību vest lietvedību, kā arī prasību reizi ceturksnī iesniegt un kreditoriem nosūtīt administratora darbības pārskatu. Attiecībā uz lietvedību – katrs administrators to kārtoja sevis izvēlētā sistēmā, visbiežāk ekseļa tabulā, tas neveidoja vienotu praksi un izpratni par lietvedības vešanas prasībām, kā arī prasīja no administratoriem gan administratīvos, gan finanšu resursus. Savukārt EMUS ir izveidota vienota lietvedības sistēma, kurā ērti var reģistrēt dokumentus, meklēt tos pēc dažādiem parametriem, turklāt kā valsts informācijas sistēmas sastāvdaļa lietvedības sadaļa ir drošs datu un dokumentu glabāšanas veids.

Attiecībā uz procesā veiktajām darbībām administratoriem līdz šim vienkopus nebija jāveic veikto darbību uzskaite, un tas neveicināja procesa caurskatāmību. Savukārt EMUS ir izveidota administratoru darba vide, kur administrators vada visu procesā būtisko informāciju – par izmaksām, tiesvedībām, līgumiem, pilnvarojumiem u.c. Līdz ar to visa informācija par procesu ir ērti pieejama vienuviet un ērti apstrādājama. Tāpat EMUS nodrošina administratora darbības pārskatu automātisku ģenerēšanu no administratora savadītajām ziņām par procesu. Turklāt jānorāda, ka pārskats EMUS tiek sagatavots reizi mēnesī un tajā ir pieejama daudz plašāka un skaidrojošāka informācija par procesu nekā iepriekš, līdz ar to kreditori ir vairāk informēti par procesu un var aktīvāk sekot līdzi, lai process noritētu likumīgi un efektīvi.

Tāpat EMUS ir solis uz priekšu administratoru uzraudzībā. Lai efektīvi uzraudzītu administratoru darbību, ir nepieciešama plaša informācija par maksātnespējas procesu, turklāt ērti apstrādājamā veidā. Līdz šim galvenais informācijas avots par administratora veiktajām darbībām procesā bija viņa darbības pārskats, bet tajā informācija nebija atšifrēta, tika norādītas tikai kopsummas, piemēram, nebija atšifrētas konkrētas izmaksu pozīcijas u.tml. Ņemot vērā, ka EMUS tiek vadīta informācija par procesā veiktajām darbībām, MKD kā uzraugošajai iestādei ir iespējams detalizēti aplūkot procesā veiktās darbības, līgumslēdzējpuses u.c. bez informācijas pieprasījumiem administratoram.

Viens no reformas uzdevumiem saistīts ar administratoru ieteikšanas maksātnespējas procesā sistēmu, kā rezultātā no 2019. gada 1. janvāra EMUS sasaistē ar tiesu informatīvo sistēmu ir iestrādāta jauna rinda. Līdz ar to viena no būtiskākajām EMUS sastāvdaļām ir administratoru saraksta uzturēšana un nodošana tiesu informatīvajai sistēmai, kurā savukārt ir iestrādāts algoritms, kas pēc tiesneša pieprasījuma, izmantojot nejaušības principu, no EMUS esošā administratoru saraksta izvēlas konkrētu administratora amata kandidātu konkrētam maksātnespējas procesam. Atšķirībā no iepriekšējās rindas sistēmas administratoru ieteikšana notiek pilnībā automatizēti, novēršot jebkādu cilvēciskā faktora ietekmi. Vienlaikus šāda rindas sistēma nākotnē iespējams ļaus optimizēt administratoru ieteikšanas procesu, sašķirojot administratorus pēc viņu pieredzes, uzņēmuma lieluma utt.

EMUS ir MKD šī brīža lielākais izaicinājums. Sistēma ir apjomīgs projekts, ko nācies īstenot īsā laika periodā. Taču tās piedāvātās iespējas jau tagad liek saprast, ka ieguldītais darbs ir bijis tā vērts. Sistēmas attīstības vīzija paredz tās saslēgumu ar visām nozīmīgākajām valsts informācijas sistēmām, lai EMUS pieejamie dati par maksātnespējas procesu būtu skatāmi kopsakarā ar citām tautsaimniecības nozarēm. Datu analīze ir svarīgs priekšnoteikums kvalitatīvam tiesību politikas veidošanas un likumdošanas procesam. Grozot normatīvos aktus, ir svarīgi apzināties problēmu patieso apjomu. Tāpēc jāvirzās uz to, lai informācijas apjoms, kas pieejams EMUS, papildus jau aprakstītajām pozitīvajām lietām nākotnē varētu kalpot arī kvalitatīvam likumdošanas procesam.


Savlaicīga finansiālo grūtību risināšana

Viens no būtiskākajiem maksātnespējas procedūru efektivitātes priekšnoteikumiem ir to savlaicīga uzsākšana – arī Maksātnespējas politikas attīstības pamatnostādnēs 2016.–2020. gadam un to īstenošanas plānā (turpmāk – Pamatnostādnes), balstoties uz faktiskās situācijas analīzi, kā problēma ir identificēts apstāklis, ka uzņēmumi, sastopoties ar finansiālām grūtībām, tās nerisina savlaicīgi. Atbilstoši Pamatnostādnēm 2013. un 2014. gadā apmēram 50 % maksātnespējas procesu tika pabeigti, sastādot ziņojumu par mantas neesamību.7 Diemžēl arī turpmāko gadu rezultatīvie radītāji liecina, ka situācija šajā jautājumā nav uzlabojusies – apmēram 60 % gadījumu maksātnespējas subjekts ir bijis tā sauktais tukšais uzņēmums.8Ievērojamu tukšo uzņēmumu skaitu kā apstākli, kas kavē maksātnespējas sistēmas efektivitāti Latvijā, norāda arī Starptautiskais Valūtas fonds. Būtiski atzīmēt, ka atbilstoši Starptautiskā Valūtas fonda secinājumiem viens no šādas situācijas iemesliem, iespējams, ir nepietiekama un novēlota reorganizācijas (sanācijas) procedūru izmantošana.9

Maksātnespējas likumā noteiktā procedūra parādnieka maksātspējas atjaunošanai – tiesiskās aizsardzības process (ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process) – paredz parādniekam iespēju tiesas aizsardzībā reorganizēt savu darbību un/vai restrukturēt parādu. Tiesiskās aizsardzības process ir parādnieka brīvprātīga izvēle, ja viņam radušās vai tuvākajā laikā radīsies finansiālas grūtības un viņš objektīvi var turpināt saimniecisko darbību. Vienlaikus tiesiskās aizsardzības process, kas ir tiesas uzraudzītā procedūra, nebūt nav vienīgais veids, kā ir iespējams restrukturēt parādu. Parādu ārpustiesas restrukturizācija ir tiesiskās aizsardzības procesa alternatīva, ja starp parādnieku un kreditoru ir iespējams noslēgt savstarpēju vienošanos. Tās laikā parādnieks nebauda tiesas aizsardzību, tādēļ tas ir brīvprātīgs process no abām pusēm, bet līdz ar to nav saistīts ar papildu laika un naudas līdzekļu ieguldījumu.

Neskatoties uz pieejamo tiesisko risinājumu klāstu, to izmantošanas efektivitāte ir ļoti zema.10 Šādai situācijai ir vairāki iemesli, tostarp zināšanu trūkums un nepamatotas cerības, nonākot finansiālās grūtībās, to atjaunot bez savlaicīgas un aktīvas rīcības, kā arī ļaunprātīga rīcība, procesu izmantojot pretēji tā mērķim.

Nozīmīga loma minēto kavējošo faktoru novēršanas procesā ir spēkā esošā regulējuma pārskatīšanai kontekstā ar Pārstrukturēšanas un maksātnespējas direktīvas11 prasību ieviešanu. Minētās direktīvas mērķis ir harmonizēt Eiropas Savienības dalībvalstu normatīvo regulējumu uzņēmumu restrukturizācijas jomā, kā arī nodrošināt agrīnās brīdināšanas mehānismu ieviešanu dalībvalstīs, ļaujot laicīgi identificēt finanšu riskus uzņēmumos un piemērot pasākumus to novēršanai.

Jāpievērš uzmanība, ka finansiālā stāvokļa pasliktināšanās parasti ir pakāpenisks process un tā pazīmes var tikt konstatētas jau agrīnajās stadijās. Ievērojot minēto, Pārstrukturēšanas un maksātnespējas direktīva uzliek dalībvalstīm par pienākumu nodrošināt parādnieku piekļuvi vienam vai vairākiem agrīnās brīdināšanas rīkiem, ar kuru palīdzību būtu iespējams identificēt apstākļus (pazīmes), kas var liecināt par iespējamo maksātnespējas iestāšanos un signalizēt parādniekam par šiem apstākļiem, lai viņš varētu nekavējoties rīkoties.

Nobeigumā jānorāda, ka uzsāktā maksātnespējas nozares reforma jau šobrīd nesusi acīmredzamus rezultātus. Vienlaikus tās ieviešana iestādei sadarbībā ar citām iesaistītajām pusēm ļāvusi identificēt jaunus izaicinājumus. Esam gatavi pieņemt šos izaicinājumus un meklēt jaunus risinājumus maksātnespējas nozares attīstībai.

© Maksātnespējas kontroles dienests


1. Valsts kontroles 2015. gada 3. marta revīzijas ziņojums Nr. 2.4.1-5/2014 "Vai valstī īstenotā maksātnespējas politika ir efektīva?". Pieejams: http://www.lrvk.gov.lv/uploads/reviziju-zinojumi/2014/2.4.1-5_2014/2.4.1-5_2014/revzin_mn_3mar2015.pdf

2. Ārvalstu investoru padomes Latvijā un auditorkompānijas "Deloitte" pētījums "Ļaunprātīga maksātnespējas procesa riski Latvijā". Pieejams: https://www.ficil.lv/wp-content/uploads/2018/02/Deloitte_presentation.pdf

3. Maksātnespējas politikas attīstības pamatnostādnes 2016.–2020. gadam un to īstenošanas plāns. Apstiprināts ar Ministru kabineta 2016. gada 21. septembra rīkojumu Nr. 527 (turpmāk – Pamatnostādnes).

4. Informatīvais ziņojums par Maksātnespējas politikas attīstības pamatnostādņu 2016.–2020. gadam un to īstenošanas plāna īstenošanas starpposma novērtējumu par laikposmu no 2016. gada līdz 2017. gadam. Pieejams: tap.mk.gov.lv › doc › TMzin_150719_MPAP.723.docx

5. Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktā aptauja "Uzskati par ar maksātnespējas procesu un tiesiskās aizsardzības procesu saistītiem jautājumiem", 2015. Pieejama: https://www.tm.gov.lv › files › Atskaite_TM_12_2015_ML

6. Ar grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (LAPK), kas stājās spēkā 2015. gada 1. janvārī Maksātnespējas kontroles dienests pārņēmis kompetenci izskatīts LAPK 166.36 pantā noteiktās administratīvo pārkāpumu lietas.

7. Pamatnostādnes, 32.–33. lpp.

8. Maksātnespējas kontroles dienesta 2018. gada ziņojums. Pieejams: http://www.mkd.gov.lv/download/1158

9. Starptautiskā Valūtas fonda novērtējuma ziņojums par maksātnespējas regulējumu Latvijā. Pieejams: https://www.tm.gov.lv/lv/aktualitates/tm-informacija-presei/pieejams-starptautiska-valutas-fonda-novertejumazinojums-par-maksatnespejas-regulejumu-latvija

10. Skat., piemēram, Pētījumu par tiesiskās aizsardzības procesa efektivitāti. Pieejams: http://petijumi.mk.gov.lv/sites/default/files/title_file/Zinojums_Par_tiesiskas_aizsardzibas_procesa_efektivitati.pdf

11. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2019/1023 (2019. gada 20. jūnijs) par preventīvās pārstrukturēšanas regulējumu, parādsaistību dzēšanu un diskvalifikāciju un ar pārstrukturēšanu, maksātnespēju un parādsaistību dzēšanu saistīto procedūru efektivitātes palielināšanas pasākumiem.

 

Aptauja

Vai jutāt uzlabojumus maksātnespējas nozares sakārtošanā 2019. gadā?

Noderīgi