Maksātnespējas kontroles dienests

ir tieslietu ministra pārraudzībā esoša valsts iestāde  

06:44:05

Mūsu kontakti

Mārstaļu iela 19, Rīga, LV-1050
Kā mūs atrast?


Tālrunis: 6 7099100
Fakss: 6 7099118
E-pasts:
mkd@mkd.gov.lv

Uzzini vairāk


Seko līdzi jaunumiem 
Twitter kontā: 
@maksatnespeja

Mediju jautājumiem:
6 7099158

Dokumentu iesniegšana

Maksātnespējas kontroles dienests nodrošina elektroniskā pasta ziņojumu (ar pievienotām datnēm) saņemšanu, kuru kopējais lielums nepārsniedz 25MB.


Mēs pieņemam elektroniski parakstītus dokumentus:

Esi atbildīgs:



Par kreditoru prasījumu segšanai novirzāmo līdzekļu apmēru saistību dzēšanas procedūras ietvaros

11.05.2017

Informējam par Tielietu ministrijas sniegto vērtējumu par kreditoru prasījumu segšanai novirzāmo līdzekļu apmēru saistību dzēšanas procedūras ietvaros:

Maksātnespējas likuma 155. panta ceturtajā daļā noteikts, ja parādnieks saistību dzēšanas procedūras laikā no savas gribas neatkarīgu apstākļu dēļ nav spējīgs segt šā panta otrajā un trešajā daļā noteikto saistību apmēru, fiziskās personas saistību dzēšanas plānā paredz, ka kreditoru prasījumu segšanai tiks novirzīti līdzekļi vienas trešdaļas apmērā no parādnieka ienākumiem, bet ne mazāk kā vienas trešdaļas apmērā no vienas minimālās mēnešalgas mēnesī.

Tieslietu ministrijas ieskatā, Maksātnespējas likuma 155. panta ceturtajā daļā ietvertā norāde par personas ienākumiem ir interpretējama kā ienākumi pēc nodokļu nomaksas (neto), bet ne mazāk kā viena trešdaļa no minimālās mēnešalgas mēnesī pirms nodokļu nomaksas (bruto). Minētais apsvērums ir izskaidrojams ar parādnieka un kreditoru interešu sabalansēšanas nepieciešamību.

Proti, Maksātnespējas likuma 5. pantā ir noteikts fiziskās personas maksātnespējas procesa mērķis. Atšķirībā no juridiskās personas maksātnespējas procesa mērķa, fiziskās personas maksātnespējas procesā tas nav vērsts tikai uz kreditoru interešu aizsardzību. Fiziskās personas maksātnespējas procesa mērķis vienlaikus noteic iespēju parādniekam, kura manta un ienākumi nav pietiekami visu saistību segšanai, tikt atbrīvotam no neizpildītajām saistībām un atjaunot maksātspēju. Tādējādi ir būtiski ņemt vērā ne tikai kreditoru intereses, bet arī - parādnieka.

Atbilstoši Ministru kabineta 2015. gada 24. novembra noteikumiem Nr. 656 “Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu” 2. punktam minimālā mēneša darba alga: normālā darba laika ietvaros ir 380 eiro. Tādējādi secināms, ka minimālā mēnešalga ir konkrēti fiksēts lielums. Gadījumā, ja šāds apmērs tiek mainīts, tad tas tiek mainīts attiecībā uz ikvienu personu, kura saņem atalgojumu šādā apmēra. Tomēr ir jāņem vērā, ka ne visas personas saņem vienādu atalgojumu pēc nodokļu nomaksas, ievērojot atšķirīgos faktiskos un tiesiskos apstākļus, piemēram, apgādājamo skaita atšķirību un citus normatīvajos aktos noteiktos apstākļus. Līdz ar to, noteicot minimālo slieksni kreditoru prasījumu segšanai novirzāmajai summai, likumdevēja mērķis ir bijis nodrošināt kreditoru interešu minimālu aizsardzību, un šāda pieeja būtu saglabājama arī turpmāk.

Savukārt parādnieka interešu aizsardzība ir skatāma kopsakarā ar Maksātnespējas likuma 161. panta 1. punktā noteiktajām parādnieka tiesībām paturēt vismaz divas trešdaļas no saviem ienākumiem, lai segtu savas uzturēšanas izmaksas. Saskaņā ar Civillikuma 2098. pantu ar uzturu, ja nav norunāts citādi, jāsaprot ēdiens, miteklis, apģērbs un kopšana, bet ja uztura saņēmējs ir nepilngadīgs, arī audzināšana un skološana obligātoriskās skolās. Tātad uzturēšanas izmaksās nav ietverti nodokļu nomaksa, ar kuriem tiek aplikti personas saņemtie ienākumi.

Tādējādi secināms, ka saskaņā ar Maksātnespējas likuma 155. panta ceturtajā daļā noteikto, parādniekam ir pienākums kreditoru prasījumu segšanai novirzīt vienu trešdaļu no saviem ienākumiem pēc nodokļu nomaksas (neto), bet ne mazāk kā vienu trešdaļu no minimālās mēnešalgas pirms nodokļu nomaksas (bruto).

Aptauja

Ko Tu visbiežāk meklē Maksātnespējas kontroles dienesta tīmekļvietnē?

Noderīgi